Nu lūk, un ja augstākminētajiem ir ķērcošie putni, tad ir iespējami cilvēki, kuriem ir līdzīgi, bet čivinoši putni. Un man šķiet, ka ir forši tajos čivinātājos ieklausīties, nevis padomāt "fak, vienam citam šitais putns ķērc". Kamdēļ būtu jēga pārāk nepārbāzt savu galvu ar ķērcošajiem. [ciktāl tas attiecas uz tīri personiskām attiecībām]