Īsti nezinu, kāda ir pareizā uzvedības stratēģija pret avotiem, kas piesārņo publisko telpu ar ļaunīgiem un tumsonīgiem murgiem - tādiem kā Dimiters, Tālbergs, Šmits, Rudzītis. Tīšuprāt virināt viņus kā kanalizācijas lūkas vasaras pēcpusdienā, protams, būtu neprāts: ierēkt vai pašausmināties var vienreiz, bet pēc tam pārņem sāja sajūta kā skatoties draņķīgas šausmenes septīto sīkvelu. Tomēr principā ignorēt un nevērt vaļā nevienu interviju un nevienu rakstu, zinot, ka tas būs pilns ar sūdiem, arī nešķiet prātīgi, jebšu nav labi noslēgties nosacīti intelektuālās-liberālās Cibas hipsterīgajā dārziņā un aizmirst, ka aiz žoga pār cilvēku prātiem valda pavisam citi dēmoni.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
porcupineIr putni un Putni. Tas ir jautri, ja tie čivina, ja ķērc - ne sevišķi omulīgi ;)- honeybeeNu lūk, un ja augstākminētajiem ir ķērcošie putni, tad ir iespējami cilvēki, kuriem ir līdzīgi, bet čivinoši putni. Un man šķiet, ka ir forši tajos čivinātājos ieklausīties, nevis padomāt "fak, vienam citam šitais putns ķērc". Kamdēļ būtu jēga pārāk nepārbāzt savu galvu ar ķērcošajiem. [ciktāl tas attiecas uz tīri personiskām attiecībām]