Kurvjzieža kontemplācijas

Paga, a kāds ir pretējais variants, visu laiku saspringt un kreņķēties, ka tev tuvie cilvēki jebkurā mirklī var atsaukties uz Dimiteru? Man šķiet, ka labāks tomēr ir atslābums un atvērtība - tb faktiski šobrīd tu kultivē aizspriedumus pret šiem kadriem, nevis atļauj kādam, kurš ir atšķirīgs no tevis, atrast viņos kaut kādu saprāta elementu un to izvērst.

Piemēram, tas pats Rudzītis - ja viņu pareizi citē, tad tas varētu būt riktīgi kruta, i nepateiksi. Un gan jau arī Tālivaldis un Dimiters savā mūžā ir kaut ko jēdzīgu pateikuši.