Īsti nezinu, kāda ir pareizā uzvedības stratēģija pret avotiem, kas piesārņo publisko telpu ar ļaunīgiem un tumsonīgiem murgiem - tādiem kā Dimiters, Tālbergs, Šmits, Rudzītis. Tīšuprāt virināt viņus kā kanalizācijas lūkas vasaras pēcpusdienā, protams, būtu neprāts: ierēkt vai pašausmināties var vienreiz, bet pēc tam pārņem sāja sajūta kā skatoties draņķīgas šausmenes septīto sīkvelu. Tomēr principā ignorēt un nevērt vaļā nevienu interviju un nevienu rakstu, zinot, ka tas būs pilns ar sūdiem, arī nešķiet prātīgi, jebšu nav labi noslēgties nosacīti intelektuālās-liberālās Cibas hipsterīgajā dārziņā un aizmirst, ka aiz žoga pār cilvēku prātiem valda pavisam citi dēmoni.
Piemēram, tas pats Rudzītis - ja viņu pareizi citē, tad tas varētu būt riktīgi kruta, i nepateiksi. Un gan jau arī Tālivaldis un Dimiters savā mūžā ir kaut ko jēdzīgu pateikuši.
Bet patiešām interesanti būtu iepazīties ar kādu, kurš spēj atrast Tālberga pātaros saprāta elementu :)
Visādi citādi ļoti jauks cilvēks.
Bet man jau vispār teju visi draugi ir ar kaut kādiem putniem.