Par neapsēstību
Ā, un ja kas, man riebjas labi domātie komplimenti par "vīrišķīgi loģisku domāšanu" utml., ko reizēm abu dzimumu personas izsaka sievietēm. Es esmu piedzimusi ar sievietes ķermeni, un visu, ko es daru, (arī saku vai domāju), es daru, saku un domāju, būdama sieviete. Brīdī, kad es rēķinu matemātikas uzdevumus, analizēju zinātniskus tekstus vai plānoju stratēģiju, tā joprojām esmu es, sieviete, nevis kaut kāda mītiskā "personības vīrišķā daļa", tas mīklainais, inkubam līdzīgais dēmons, kuru Freids ar Jungu savulaik palaida psihologu diskursā.
/arī ironija, tikai mazliet ļaunāka/.