Ā, un ja kas, man riebjas labi domātie komplimenti par "vīrišķīgi loģisku domāšanu" utml., ko reizēm abu dzimumu personas izsaka sievietēm. Es esmu piedzimusi ar sievietes ķermeni, un visu, ko es daru, (arī saku vai domāju), es daru, saku un domāju, būdama sieviete. Brīdī, kad es rēķinu matemātikas uzdevumus, analizēju zinātniskus tekstus vai plānoju stratēģiju, tā joprojām esmu es, sieviete, nevis kaut kāda mītiskā "personības vīrišķā daļa", tas mīklainais, inkubam līdzīgais dēmons, kuru Freids ar Jungu savulaik palaida psihologu diskursā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kriiTieši tā.- hederaĀ, es tagad jau uzspēju izlasīt tavu iepriekšējo ierakstu. Jā, kad es kādreiz lepojos ar savu "vīrišķīgo domāšanu", visa tā mana nostāja un sajūta bija klasisks internalized sexism gadījums.