Nez kādēļ, kad sievišķis sev piedēvē "veča domāšanu", tajā vienmēr izskan atklātāks vai slēptāks lepnums, kuru nekādi nevaru iedomāties vīrišķa balsī, kurš atzīstas, ka viņam piemīt "bābas domāšana".
Iespējams. Man tikai bija radies virspusējs priekšstats, ka vairums vīriešu sev vispār nepiedēvē nekādas sievišķīgas īpašības un pilnīgi noteikti ar tām nelepojas.
Varbūt, ka viņi tādos gadījumos tās uzskatītu par "īpašībām, kas piemīt gan sievietēm, gan vīriešiem" (teiksim, tādas tradicionāli sievietēm vairāk vai izteiktāk raksturīgas īpašības kā, piemēram, uzmanība detaļām, pacietība), un tas nebūtu sevišķi patiesībai neatbilstoši :)
Oooo, tagad vajadzētu uztaisīt šitstormu par tēmu "nu kā tā var teikt, it kā rūpes par bērniem būtu dzimumnoteiktas!" un uz tavu loģisko "es tak tikai ironizēju" atcērtot ar "a man vienalga, kāpēc tu tā saki, vienalga pretīgi" :)
Man tikai bija radies virspusējs priekšstats, ka vairums vīriešu sev vispār nepiedēvē nekādas sievišķīgas īpašības un pilnīgi noteikti ar tām nelepojas.