Nez kādēļ, kad sievišķis sev piedēvē "veča domāšanu", tajā vienmēr izskan atklātāks vai slēptāks lepnums, kuru nekādi nevaru iedomāties vīrišķa balsī, kurš atzīstas, ka viņam piemīt "bābas domāšana".
Varbūt, ka viņi tādos gadījumos tās uzskatītu par "īpašībām, kas piemīt gan sievietēm, gan vīriešiem" (teiksim, tādas tradicionāli sievietēm vairāk vai izteiktāk raksturīgas īpašības kā, piemēram, uzmanība detaļām, pacietība), un tas nebūtu sevišķi patiesībai neatbilstoši :)