Nez kādēļ, kad sievišķis sev piedēvē "veča domāšanu", tajā vienmēr izskan atklātāks vai slēptāks lepnums, kuru nekādi nevaru iedomāties vīrišķa balsī, kurš atzīstas, ka viņam piemīt "bābas domāšana".
Citreiz tas lepnums tiek piedomāts vai piedēvēts no sievišķīgi domājošajām noteikti ne mizogīniskajām māsām :) Turklāt es šaubos, vai "veča domāšanas" ekvivalents gluži ir "bābas domāšana", jo, kā zināms, bābismam nav dzimuma, lai neteiktu, ka tam pat maķenīt biežāk ir vērojams vīriešu dzimums - vismaz Cibā. Savukārt atsevišķas "sievišķīgas domāšanas" epizodes vīriešiem netiek jau nu gan pašnievātas, un ja arī tiek, tad tikpat pašironiski, cik viss pārējais.
Iespējams. Man tikai bija radies virspusējs priekšstats, ka vairums vīriešu sev vispār nepiedēvē nekādas sievišķīgas īpašības un pilnīgi noteikti ar tām nelepojas.
Varbūt, ka viņi tādos gadījumos tās uzskatītu par "īpašībām, kas piemīt gan sievietēm, gan vīriešiem" (teiksim, tādas tradicionāli sievietēm vairāk vai izteiktāk raksturīgas īpašības kā, piemēram, uzmanība detaļām, pacietība), un tas nebūtu sevišķi patiesībai neatbilstoši :)
Oooo, tagad vajadzētu uztaisīt šitstormu par tēmu "nu kā tā var teikt, it kā rūpes par bērniem būtu dzimumnoteiktas!" un uz tavu loģisko "es tak tikai ironizēju" atcērtot ar "a man vienalga, kāpēc tu tā saki, vienalga pretīgi" :)
Aha, tāpat kā "visi zina", ka heteroseksuālie pidari ir sliktāki nekā geji, latviešu žīds var būt blēdīgāks un skopāks nekā ebrejs, bet baltais nēģeris verdziskāks nekā melnādainais.
Man tikai bija radies virspusējs priekšstats, ka vairums vīriešu sev vispār nepiedēvē nekādas sievišķīgas īpašības un pilnīgi noteikti ar tām nelepojas.