Nez kādēļ, kad sievišķis sev piedēvē "veča domāšanu", tajā vienmēr izskan atklātāks vai slēptāks lepnums, kuru nekādi nevaru iedomāties vīrišķa balsī, kurš atzīstas, ka viņam piemīt "bābas domāšana".
Oooo, tagad vajadzētu uztaisīt šitstormu par tēmu "nu kā tā var teikt, it kā rūpes par bērniem būtu dzimumnoteiktas!" un uz tavu loģisko "es tak tikai ironizēju" atcērtot ar "a man vienalga, kāpēc tu tā saki, vienalga pretīgi" :)