Ai, tas vispār ir kaut kāds mačiski-maskulīnais diskurss, kas izceļ savaldību un prāta vai gribas prevalēšanu pār emociju izvirdumiem kā neapšaubāmu vērtību. Es, piemēram, esmu viegli aizvainojama un aizkaitināma pinkšķe, bet negrasos tādēļ ne mirkli justies pati vainīga, ja kāds manī izprovocē negatīvu emociju lavīnu vai solīties "audzināt raksturu" vai kā nu tas saucas. Tieši otrādi - es uzskatu un allaž turpināšu uzskatīt, ka katrs tīšs provokators ir muļķis un draņķis (jā, arī es pati brīžos, kad esmu atļāvusies tāda būt). Saudzēsim cits cita trauslākās jūtas, lai dzīvo savstarpēja iejūtība, nevis konkurence!
Nezinu, par ko, bet
:))
zvaigžņuhormonu stāvokļa atkarīgs), es tomēr no emociju izveršanas un švirkstēšanas viedokļa esmu prātīgāka par manu laulāto mačo ar maigo un trauslo dvēsli :D