Ai, tas vispār ir kaut kāds mačiski-maskulīnais diskurss, kas izceļ savaldību un prāta vai gribas prevalēšanu pār emociju izvirdumiem kā neapšaubāmu vērtību. Es, piemēram, esmu viegli aizvainojama un aizkaitināma pinkšķe, bet negrasos tādēļ ne mirkli justies pati vainīga, ja kāds manī izprovocē negatīvu emociju lavīnu vai solīties "audzināt raksturu" vai kā nu tas saucas. Tieši otrādi - es uzskatu un allaž turpināšu uzskatīt, ka katrs tīšs provokators ir muļķis un draņķis (jā, arī es pati brīžos, kad esmu atļāvusies tāda būt). Saudzēsim cits cita trauslākās jūtas, lai dzīvo savstarpēja iejūtība, nevis konkurence!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
novaapelēt pie provokatora sirdsapziņas un gaidīt no viņa, ka neprovocēs ir tikpat velta nodarbe kā cerēt un apelēt pie suņa sirdsapziņas, ka viņš neries.- kriiŪja, ūja, it kā kāds te būtu tik naivs, lai no citiem ko gaidītu!:)