kokuaita ([info]kokuaita) rakstīja,
@ 2009-03-10 22:40:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
(Zeme)
Lai pagatavotu pāri mokasīnu, vecaimātei vajadzēja veselu nedēļu - un tā viņa ik vakaru strādāja un dungoja, sēdēdama šūpuļkrēslā, kas visu laiku čīkstēja, kaut arī viņas svars bija pavisam niecīgs. Pavardā krakstēdamas liesmoja priežu mizas. Ar atskabargainu nazi viņa bija sagriezusi briežādu, sagatavojusi sloksnes un nu lika tās kopā un sašuva. Kad darbs bija pabeigts, viņa izmērcēja apavus ūdenī, es uzstīvēju tos kājās vēl mitrus un staigāju pa grīdu šurpu turpu, līdz tie izžuva sausi un derēja kā uzlieti - mīksti, piekļāvīgi un viegli kā gaiss.

Tajā rītā es mokasīnus uzvilku pašus pēdējos, kad jau biju uzrāvis visus pārējos apģērba gabalus un aizpogājis jaku. Bija auksti un tumšs, pārāk agrs pat rīta vējam, lai tas sāktu čukstēt un šūpot kokus.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]stirna
2009-03-11 10:08 (saite)
Piii, kā atkal apraudājos DARBÄ. labi, ka skaitos slima un neviens nebrīnās, ka man tek puņķi un asaras.
šis gabals ir mans mīļākais visā grāmatā, man domāt :))))
paldies paldies paldies
ar kuru tu dalīsies šajā labumā?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kokuaita
2009-03-11 13:23 (saite)
es vēl tikai kādā ceturtdaļā grāmatas esu :) lasu lēni, lēni, lai tik ātri neizlasītos. :D ta-jau-zinās, kam jāpadod tālāk... tiem, kas nojauš par Ceļu :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?