A thin grey line between black and white

I see a red door and I want it painted black. No colors anymore I want them to turn black. I see the girls walk by dressed in their summer clothes. I have to turn my head until my darkness goes. I see a line of cars and they're all painted black. with flowers and my love both never to come back. I see people turn their heads and quickly look away. Like a new born baby it just happens every day. I look inside myself and see my heart is black. I see my red door and it has been painted black. Maybe then i'll fade away and not have to face the facts. It's not easy facin' up when your whole world is black. No more will my green sea go turn a deeper blue. I could not foresee this thing happening to you. If i look hard enough into the settin' sun. My love will laugh with me before the mornin' comes. I see a red door and I want it painted black. no colors anymore I want them to turn black. I see the girls walk by dressed in their summer clothes. I have to turn my head until my darkness goes. I wanna see it painted, painted black. Black as night, black as coal. I wanna see the sun blotted out from the sky. I wanna see it painted, painted, painted, painted black. Yeah!

Njā, ja nebrauktu ar sabiedrisko transportu, nekad neienāktu prātā veidot urlu dziesmu izlasi, t.i. piefiksēt mūziku, ko tie tipi klausās skaļi savos mobilajos telefonos. Lai gan nekas īpaši oriģināls jau nesanāktu - puse no tā dziesmām būtu tās, kuras atskaņo Eiropas hitu radio.

Pat ja arī netieku uz Barselonu vai pat positivusu, man savs atvaļinājums patīk, jo šajā laikā beidzot varu nodarboties ar lietām, kam man pietrūka laika. Tāpat arī nav jāuztraucas par neizgulēšanos un kavēšanos. Turklāt varu izpētīt pilsētu, atklāt no jauna. Apmeklēt daudz vietu, kuru darbalaiki ir īsāki par manu darbalaiku. Taču šodienas tēma būs mūzika, t.i., čehu hiphops. Netīšām uzgāju šādu čehu kulta grupu, kas pat patīkot tādiem cilvēkiem, kuriem hiphops ne visai. Savukārt daudzi šī projekta agrākie pielūdzēji niknojas par to, ka WWW kļuvuši tik populāri, tādu kā must listen. Citiem atkal nepatīk, ka to dēvē par intelektuāļu mūziku utt. Bet ja patīk STROPS, tad šito droši var klausīties

Klausoties pārāk šķebīgas melodijas (turklāt tām fonā dzied tekstu, kas pārāk bieži atkārtojas), gribas pilnīgu klusumu vai pievērsties pilnīgi trakiem un nepieradinātiem eksperimentiem.

Šodien saderēju ar kolēģi, ka noklausīšos līdz galam šo ( VASARAS ALBUMU )

Man tagad ļoti patīk kaveri. kad tos klausos, gribas uzreiz meklēt rokā sensennedzirdētus oriģinālus, kas atgādina, cik pasaulē ir daudz skaistas mūzikas.

Braucu mājās no darba un klausījos mūziku. Marumari jauks albums. Kā spēlīte. Skatījos kā mašīnu sārtās un dzeltenās ugunis izgaismo zilo krēslu. Un tad vilcieni. Bet kad esmu mājās, jūtos ļoti nogurusi un iztukšota. Iekrītu gultā un palienu zem segas. Pat ēst negribas. Galvenais, ka vēl nav pierasti un ierasti. Tad viss liekas diezgan jauki. Un kad es beidzot pārstāšu pinkšķēt un saņemšos apceļot pasauli?

Saulrieta laikā mana istaba pārvēršas par skumju diskozāli, jo skan burial. Lapas veido gaismas spēles un ņirboņu. Beidzot iespējams elpot. Un tāpēc mūzika tagad būs cita, jo man atkal ir iepatikusies veco laiku (90to gadu) elektronika. Piemēram Irrestible Force albums Flying High.

Piano buttons, stitched on morning lights.
Jazz wakes with the day,
As I awaken with jazz, love lit the night.
Eyes appear and disappear,
To lead me once more, to a green moon.
Streets paved with opal sadness,
Lead me counterclockwise, to pockets of joy,
And jazz

(c) Bob Kaufman

Lai šorīt piespiestu sevi izkāpt no gultas man nez cik tur reizes vajadzēja piespiest sevi noklausīties the cure – just like heavean. Laikam esmu kļuvusi ļoti salda un bēnišķīga. Ārā smaržo pēc lietus. Joprojām gribas lidot augstāk par zvaigznēm, mākoņiem, lidmašīnām, putniem, papīra pūķiem un visiem pārējiem, kam ir spārni.

Nebiju domājusi, ka šī romatika radīs nostalģiju pēc sporta nodarbībām. http://www.youtube.com/watch?v=JJ6M7SBlWyo&playnext_from=TL&videos=FONOlxIAzPc&feature=sub btw: uz brazīliju nemaz šodien skatīties negribas. tad jau labāk uz mākoņiem.

< pavasarim

Negulēšana naktīs tomēr ir laba sazvērestība pret rutīnu. Patiesībā ir tā, jo mazāk guļu, jo vairāk enerģijas. Džezs varētu būt vecākās paaudzes narkotikas. Drīzāk viegls apreibšanas līdzeklis. Kā glāze vīna, tikai kaut kā citādāk.

Laikam šīs lapas dēļ tas trakais sapnis, ka nevar ieslēgt gaismu. Tā mūzika hipnotizē. Bet grūti saprast tos neiecietīgos cilvēkus. Bibliotēkā kopēju materiālus, kaut kas atgadījās ar kopētāju un aizmugurē stāvošais cilvēciņš uzreiz niknojās, ka viss ievilksies. Labi, ka tā sieviete tur tik mierīga un neņem galvā tādus psihopātus.

Varētu jau nosēdēt mājās līdz sešiem un lasīt. Tas piestāvētu ziemas dienai. Un tad iet uz filmu. Bet man jātiek uz Iļģuciemu.
Šitas smuks video. Patīk. http://www.youtube.com/watch?v=4ZWHsihQiGA

Mani, protams, nenomierina galvas purināšana uz jautājumu vai es esmu nūģe? bet gribētos ticēt, ka, nē. par spīti tam, ka mājās esmu šovakar diezgan agri, jo jāpabeidz darbi. Ja nebūtu rīt jāceļas uz darbu, varētu visu nakti nosēdēt uz palodzes, skatīties nakts ziemas debesis, sniegu. Nekas. Te jums sestdienas rītam mierīgs video. tāds meitenīgs http://www.youtube.com/watch?v=FUSPprnQ-k0#