A thin grey line between black and white

Šovakar, ejot pāri Daugavai, varēja klausīties vēja koncertu.Iespaidīga šņākoņa.

The neon's and the cigarettes
Rented rooms and rented cars
The crowded streets, the empty bars
Chimney tops and trumpets
The golden lights, the loving prayers
The coloured shoes, the empty trains
I'm tired of crying on the stairs
The downtown lights
Yeah, yeah

Hmm, tikai tagad pamanīju, ka spotifajā manam profilam seko viens džeks, ar kuru kopā gāju kursos, bet nekāda baigi labā kontakta starp mums nebija. Visticamāk es pat viņu neatcerētos, ja nebūtu publikāciju.
Nē, nav slikti paslēpties zem mūzikas un pavērot, kurš vēl kaut ko tādu spēj klausīties.

P.S. Vasarā es biju uztaisījusi mixteipu. Priecājos, ka nepubliskoju. Tik garlaicīgs. Laikam reizēm tas taisīšanas process ir tik aizraujošs, ka emociju iespaidā zūd spēja novērtēt to, kas beigās sanācis.

Tik jauka sajūta neturēt mēli aiz zobiem un teikt citiem, kas sajūsmina. Un prieks, ka lielākoties tas citus iepriecina, nevis liek nīgroties, ko tev no manis vajag?

Man patīk koncerti un festivāli.

Šodien visu dienu manas acis izskatījušās priecīgas. Un kā nu ne, šovakar taču Zaz koncerts.

Bieži vien strīdos piekāpjos, it īpaši arābiem, jo šķiet bezjēdzīgi skaidrot un pierādīt to, kas acīmredzams. Un tad grāmatā uzduros teikumam, kas tik precīzi raksturo manu komunikāciju ar dažiem arābiem. "Mani pārņem nogurums. Allāha balss. tai lielo patiesību spēks. Sava lieluma dēļ tās nepacieš sīkāku izpēti. Un mani pārņem vienaldzība." (Josefs Škvoreckis - Cilvēka dvēseles inženiera stāsts) Šis gan nav tas būtiskākais citāts grāmatā, lielāko daļu grāmatu trāpīgi citēt tikpat kā neiespējami, kur nu vēl šo kolāžu. skumja dziesma

Pārnācu no darba un veselu stundu paspēlējos ar šo, kopējot iekšā svešus dzejoļus, savus tekstus un bezjēdzīgus savārstījumus http://typedrummer.com/

Kad ir piektdiena un darbdienas beigas, man iepatīkas popdziesmu ākstības.

http://lamixtape.fr/genres.html

Tā kā šogad esmu vientuļš stepes vilks, mani Valentīndiena uzjautrina, nevis besī.

Darbā klausos pastulbu mūziku no videnes laikiem, man, šķiet, ka reizēm pat nepievērsu uzmanību dziesmu tekstiem, galvenais, ka var lēkāt pa dīvānu vai batutu un izlikties par stulbu.

Priecīgu Valentīndienu!

http://youtu.be/KpndfHriNoY

Man ir tāds trauciņš, kurā ieliekot sveci, tās gaisma met savādas ēnas, līdzīgas krustam vai kokam. Un tad vēl mūzika, kas liek sajust, cik viss ir auksts. Pēc šī albuma noklausīšanās krata auksti drebuļi.

Bija jauki pa ilgiem laikiem pabūt ārpus Rīgas. Tagad kādu laiku mans mīļākais albums būs šis

Pēc dažām stundām Durbe vairs nebūs no tām retajām Latvijas pilsētām, kurās es neesmu bijusi - http://www.zemlika.lv/

Šis bija viens no tiem rītiem, kad izjutu lielu nepatiku pret biksēm. Ar lielām mokām tikai tās uzvilku, jo mans darbs ir pārāk netīrs, lai ķēzītu kleitas. Šodien uz ausīm uz riņķi skan šis - http://www.youtube.com/watch?v=OYhAlkMWDOM