A thin grey line between black and white

Šajos Ziemassvētkos man ļoti, ļoti ilgi nenāca miegs. Skatoties pa logu gandrīz izdomāju ideālo galda spēli, tad uzsildīju atlikušo karstvīnu katlā, ielēju vecajā vīna pudelē, kurai ir foršs aiztaisāmais, un ar šo suslu devos agrā rīta pastaigā pa kluso rajonu. Bija tāda sajūta, ka peldu. Kad atgriezos, gribēju atsākt lasīt pirms pāris dienām iesākto grāmatu, bet atlūzu.
Rīt nāks ciemiņi. Esmu uzlikusi modinātājus trijās ierīcēs, lai neaizgulētos.

Šovakar, stāvot pieturā, iedomājos par.dažādiem ceļotājiem Ziemassvētku brīvdienās. It īpaši tiem, kuri pašlaik atbraukuši uz Rīgu.

1. adventē es strādāju un manas pusdienas bija 4 zaļās tējas krūzes un piparkūkas. Varbūt tas ir nogurums, bet reizēm šķiet, ka ap Ziemassvētkiem Rīga kļūst bezgaumīgāka. Nomainīt redzes filtru?

Aukstums piestāv ziemai, jo tas rada īstu ziemas sajūtu. Viss balts, saules izgaismots. To nepūlos aprakstīt, bet izdzīvot. Tagad tik atceros, kā saule spēlējas darba telpu logos un spīdina iekšā savus zaķīšus. Pa ilgiem laikiem dzeršu mate, kā teiktu Rasa, veco onku tēju, hehe.