A thin grey line between black and white

http://www.dianasudyka.com

Šajos Ziemassvētkos man ļoti, ļoti ilgi nenāca miegs. Skatoties pa logu gandrīz izdomāju ideālo galda spēli, tad uzsildīju atlikušo karstvīnu katlā, ielēju vecajā vīna pudelē, kurai ir foršs aiztaisāmais, un ar šo suslu devos agrā rīta pastaigā pa kluso rajonu. Bija tāda sajūta, ka peldu. Kad atgriezos, gribēju atsākt lasīt pirms pāris dienām iesākto grāmatu, bet atlūzu.
Rīt nāks ciemiņi. Esmu uzlikusi modinātājus trijās ierīcēs, lai neaizgulētos.

Šovakar, stāvot pieturā, iedomājos par.dažādiem ceļotājiem Ziemassvētku brīvdienās. It īpaši tiem, kuri pašlaik atbraukuši uz Rīgu.

1. adventē es strādāju un manas pusdienas bija 4 zaļās tējas krūzes un piparkūkas. Varbūt tas ir nogurums, bet reizēm šķiet, ka ap Ziemassvētkiem Rīga kļūst bezgaumīgāka. Nomainīt redzes filtru?

Ķeru sniegpārsliņas.

Aukstums piestāv ziemai, jo tas rada īstu ziemas sajūtu. Viss balts, saules izgaismots. To nepūlos aprakstīt, bet izdzīvot. Tagad tik atceros, kā saule spēlējas darba telpu logos un spīdina iekšā savus zaķīšus. Pa ilgiem laikiem dzeršu mate, kā teiktu Rasa, veco onku tēju, hehe.

es sapnī redzēju, ka ēdu brokastis un ieraudzīju, ka pie mana loga uzziedējis baltais ceriņkrūms. es neko nejutu, jo bez ziemas pavasaris nevar būt skaists. es ienīdu pavasari. tad es paskatījos kalendārā un tur bija rakstīts - 27. janvāris.


kā man ir apnicis šitas pelēkais laiks! Debesīs nav nekā interesanta, visas vienā krāsā bez mākoņiem, pie mana loga vairs nedzīvojas ne zvirbuļi, ne košās zīlītes. kaitina mani visi šie sniega nīdēji, kaitina mani visi tie, kas pirms nedēļas bija sajūsmā par tiem + 10 grādiem, kaitina, ka šitas pelēkums jau ir ievilcies spārāk ilgi un naktīs nevar skatīties uz melnā un baltā kontrastu, nav dīvaino skaņu ejot pa sniegu, nevar skatīties sarmas naksnīgās debesis, kas izskatās pēc nagliņām, nevar savus kalsesbiedrus grūst sniegā, navaru pati tur iegāzties, nevar no kalna ripot zemē un aplipt ar baltiem pleķiem, nevar pikas mest citu logos, nevar sniegu bāzt aiz apkakles, nevar arī ēst sniegu un lāsteku arī nav, nav jumtu, no kuriem izvairīties, lai uz galvas kaut kas neuzkristu, nav jātīra pagalms, jā, nav viņš jātīra un tas nemaz nav tik interesanti, manas slēpes vispār var stāvēt kaut kur dziļi skapī, tumsā viņas raud, bet jums par to ir liels pofigs, protams.


un jā, vai jūs zināt, ka baltās virsmas iztrūkums tikai vēl vairāk visu sasildīs. Viss iet šķērsām. līdzsvara paliek vēl mazāk.