Hypocritic critic

man patīk manas brīvdienas, kaut ir galīgi apnicis tas, ka nav sniega. Nav spēka lamāties, es varu vienīgi nopūsties. TIeši tā, kā to dara mans tētis, kad es izdaru kaut ko sliktu vai pasaku kaut ko tādu, kas pēc viņa domām tik aplams, ka pat nav vērts strīdēties. Kaut kādas bezspēcīgas skumjas.

Šodien debesis ir ārprātīgas, jo pat tad, kad tās vēl ir zilas (tumsā), varēja redzēt mazas, spožas zvaigznītes (es tās tik reti redzu). un mākoņi jau nu vispār...aiz tiem apaļš mēness, kas man nekas slikts vairs neliekas, jo šķiet, ka viss iespējamais sliktais notika 2006. gadā. vislabāk man patīk kafejnīcas, jo tām ir lieli logi un nav aizkaru, tāpēc var labi visu redzēt, kas tur iekšā. Un skatlogi man arī patīk, visādi, ne tikai tie, kas baigi smuki izgreznoti. tomēr paši interesantākie ir māju logi, pa kuriem var izekļūt citu dzīvēs, nozagt tās un domās samontēt filmas. viss mans šodienas ceļš bija filma un mans sapnis bija filma. man bail, ka tā dzīvojot, uz kino negribēsies iet vairāk.