A ([info]klusums) rakstīja,
@ 2021-10-26 19:17:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Twiteris apnicis, ienācu te un palika silti ap sirsniņu. Pat nezinu kāpēc. Mazliet tāda normālības sajūta. Un jā, Twiterī esmu gadus trīs, jo piereģistrējos, jo jutos sūdīgi, tad vispār pandēmija... nu kas par normālību, a? Bet šeit jau bakstos gadus...(aiziet pārbaudīt) sešpadsmit! Vēl bišķiņ un drīz jau tas būs pusi no manas dzīves! (Tas ir tas, ja skaita arī bērnību, ko es īsti neskaitu, jo tas bija kaut kāds īpasi tizls apmācību intro dzīvei, do not recommend.)

Es ik pa laikam gribu atgriezties Cibā vairāk. Nu tagad man ir jauns dators. Redzēs.
Es ik pa laikam ari gribu saņemties un Dzīvot Normāli. Nez. Tas ir iespējams? Bet nu uz terapiju eju, ir arī progress. Vēl interesanti - esmu pārtraukusi dzert zāles. Man ir sajūta, ka vairs nevajag. (Un ja arī vajadzēs, es pēdējās esmu iepirkusi krietni daudz, rezervei.) Bet tās iepriekšējās, ko dzeru, kas bija antipsihotiķu tipa... Nu jau ir...pusgads? Vēl nav? Bet nu par tām točna varu spriest, ka man vairs nevajag. Vispār ir diezgan smadzeni spridzinoši - es nedzeru fluanksolu UN es jūtos stabili. Vnk wtf? Pati nespēju noticēt! Jā, te pa vidu bija arī kas cits, bet tās abas darbojas pavisam pa citu tēmu. Ir diezgan wow, wow, wooow sajūta. Es vienā brīdī atmetu domu, ka kādreiz varēšu bez zālēm. Bet tipiski - tieši, kad atmet pieķeršanos idejai, kas būtu jādara, to ir iespējams izdarīt.

Jebkurā gadījumā - kaut kas ir ļoti, ļoti labi.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]justlive
2021-10-27 08:50 (saite)
Sveiciens ar atgriešanos!
Lasot par "saņemšanos normāli dzīvot", es pasmaidīju, jo man pašam tas izaicinājums ir pretējs: "atslābināties un ļauties dzīvei".

Nezinu, vai "apsveikt" ir korekti, bet (labprātīgi) pieņemt lēmumu pārtraukt zāļu lietošanu ir ļoti liels un, manuprāt, pozitīvs notikums. No visas sirds novēlu veiksmīgu turpinājumu.

Atceros savu pieredzi, kad izbeidzu zāļu lietošanu (ar psihiatres ziņu). Lai arī vismaz nākamos pāris mēnešos man atkal saasinājās trauksme, vienlaikus "atraisījās" visa mana pārējā būtība, atgriezās dzīvesprieks, entuziasms, enerģija. Atceros vienu spilgtu epizodi, kad es sāku atkal domāt par programmēšanu, un man bija sajūta, it kā es būtu iedarbinājis dzinēju, kas iepriekš bija nogrūsts šķūnī un noputējis no nelietošanas, un riktīgi uzgāzēju. Es sajutos ļoti dzīvs. Un, atskatoties uz laiku, kas pavadīts, lietojot zāles, bija sajūta, it kā es visu laiku būtu dzīvojis zem desmit segām - jutos apspiests, notrulināts un "ne gluži pats savā ādā". Bet es viennozīmīgi novērtēju un esmu pateicīgs par medikamentiem, jo pieredzēju, ka ir līdzekļi, kas palīdz un atvieglo situācijās, ar kurām iepriekš es galīgi nespēju tikt galā. Ja nu kas - ir iespējas un līdzekļi, kā palīdzēt sev. Bet - vismaz pēc manas pieredzes - zāles atvieglo sekas, bet neko nedara ar cēloņiem.

Šoruden pagāja 9 gadi, kopš es beidzu lietot zāles.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]klusums
2021-10-27 12:34 (saite)
Mhm. Man ir sajūta, ka man iekšā pamainījās lietas. Ka tagad vairs nevajag zāles stabilitātei.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]justlive
2021-10-27 16:22 (saite)
Intuīcija ir iespaidīga štelle.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?