Meklēt risinājumus, kur to nav.
Radās doma, ka jāmēģina noorganizēt kaut kāds sociālais spiediens, lai es padarītu lietas. Bet nu tur risinājuma nav. Man vienkārši jāķeras pie sava rakstīšanas un pārliecību darbiņa. Līdz šim visādi no malas "saņemies, ej darīt" vairāk pat liek iespītēties kā klausīt. Varbūt cilvēki nemāk, bet man aizdoma, ka es vnk esmu ļoti ietiepīga.

Bet jebkurā gadījumā mana situācija ar mācībām ir kā "this is fine" meme. Es tikko padirsu starpkultūru psiholoģijas eksāmena darbu. Kursa darbam esmu atmetusi ar roku. Nē nu es pabeigšu kaut kā, bet tas būs kaut kad nevis reizē ar kursabiedriem. Taču ir iespēja pabeigt nevis nākamgad pavasarī, bet janvārī. Tad es pat nepalaistu garām iestāšanos maģistros. Un tas dod vairāk iespēju sakārtot savu nervu, nav tā, ka nav progresa, tad gan jau tiktu kaut kādā lielākā kārtībā ar nerviem.

Bet jā, vispār vajadzētu kādu pozitīvu pamudinājumu darīt lietas nevis atlikt. Kaut vai kladītē atrast un čakarēt negatīvās pārliecības. Šobrīd gan nekas nenāk prātā. Nu ķeksīšus aplikācijā lieku, bet vēl?