nu nez. vai tad tas nav pieklājīgi - svešus uzrunāt uz jūs? vismaz pirmajā reizē, līdz saproti, cik nevietā tas ir, ja ir nevietā :)
Es jūtos dīvaini, ka visi mani klienti eventuāli pāriet uz tu. It kā jau patiesībā ērtāk un man tā labāk patīk. Bet domāju, kāpēc. Izskatos jauna? Esmu neprofesionāla? Vai tieši otrādi, viņi jūtas tik ērti un labi? Vai tāpēc, ka ar kolēģi gadiem ir uz tu?
Redzi, tu nezini, kāpēc viņi tevi uzrunā tā vai šādi, jo nav definīcijas, kādos brīžos kas ir jālieto. Tāpēc man šķiet, ka bez šī nošķīruma mierīgi varētu iztikt.
man personīgi besī tas 'Jūs', tāpat kā man besī arī nevienam nevajadzīgas minihierarhijas. es to vārdu labprāt vispār svītrotu ārā no latviešu valodas, vai arī tad skaidri definētu, kādos gadījumos šis vārds ir jāizmanto (piemēram, kad uz ielas vēlies pavaicāt ceļu monarham, vai arī izrādi īpašu cieņu pret kādu ļoti populāru cilvēku). es pārsvarā visus saucu uz 'tu', ar atsevišķiem izņēmumiem, kad noprotu, ka otram cilvēkam tas varētu ļoti nepatikt. pārsvarā tas ir tad, ja kaut kādās oficiālās darīšanās jākomunicē ar vecākiem vai populāriem cilvēkiem.
ja es tevi nepazītu, bet kaut kur sanāktu ar tevi runāt, pēc tā, kā tu izskaties (neesi īpaši pielaizīta, aptuveni manā vecumā), es tevi arī uzrunātu uz 'tu'. angļu valodā taču nav tāda 'Jūs'? varbūt, katrs var pats piedomāt kaut ko pie tā, vai 'you' ir ar lielo burtu? dāņu valodā 100% tāda nav. kad mani kaut kur tā uzrunā, es parasti atbildu, ka šeit esmu viens pats. protams, varbūt kādam nepatīk uzrunāt uz 'tu', lai saglabātu ar mani oficiālu nošķīrumu. piemēram, man universitātē bija pasniedzējs, kas visus studentus sauca uz 'Jūs', mēs viņu uz 'Jūs', tad ir nošķīrums par to, ka mēs ar viņu ceturtdienas (studentu piektdienas) vakarā neejam kopā iedzert vai skatīties hoķi. bet tad tas arī ir abpusēji, jo, ja A uzrunā B uz 'Jūs', bet B uzrunā A uz 'tu', tad galīgi nav skaidrs, ko dod šāds nošķīrums. protams, mēs varam runāt par kaut kādām autoritātēm, pasniedzējiem vai citiem viedajiem, bet tad tas tā arī ir jālieto un jādefinē šie gadījumi valodas mācību ietvaros. tomēr jebkurā gadījumā, kad mani tā uzrunā mana vecuma meitenes, es nedaudz krindžoju.
Angļu valodā, kā reiz, mazlietots ir Tu, ja nu par gramatiku.
Es nesaprotu, kā tu vari nošķirt angļu sarunu valodā 'tu' no 'Jūs', ja abos gadījumos tas ir 'you'?
Jā, akurāt, bet man vispār nepatīk pārlieku strauja distances mazināšana. Un tāda Tu-tošana šķiet diezban frivola.
man kā tulkotājam tu/jūs vienmēr sagādā galvassāpes, mēģinot izprast, kad un kādi varoņi savā starpā izmanto kuru uzrunas formu. bet tā jau ir tāda izjūtu lieta - "jūs" izsaka cieņu, tas ir automātiskais sākumpunkts sarunā, kas vēlāk var attīstīties līdz neoficiālām tubrālībām. svešus cilvēkus uz "tu" uzrunā tikai lecīgi, dusmīgi, nekaunīgi cilvēki.
realitātē gan ir visādi. tas, ka bārmenis mani uzrunā uz "tu", ir normāli. bet, ja to dara veikala pārdevējs, tas šķiet neadekvāti. ar īslaicīgiem kolēģiem (piemēram, projekta ietvaros) parasti tiek norunāta uzrunas forma. atkarībā no mūsu vecuma starpības.
bet vajadzētu kaut kādus priekšnoteikumus par to, kad drīkst beigt jūsoties. :D es drauga vecākus joprojām uzrunāju uz "jūs", lai gan tas šķiet superdīvaini pēc vairāku gadu attiecībām. bet nezinu, kā lai tagad to maina.
Kas vainas sīkburžuāziskam puritānismam un hierarhijām.
Kaut kas jau td nesen par šo rakstīja, bet mani arī sācis kaitināt, ka uz manu labdien klienti atbild ar sveiki.