lielākajiem - jā, labākajiem - nē. Konjunktūras formālisms par excellence. Saistīto publisko aktivitāšu programma izklausās ok, bet tā arī viena no nedaudzajām daļām, ko lika kopā vietējie.
Man, piemēram, vienmēr ir ļoti nepaticis laikmetīgā mākslas centra monopols un beidzot ir kaut kas, kad atsvaidzina vidi un nav zuzāns.
nu jau, nu jau, diez vai laikmetīgās mākslas centrs ir šobrīd aktīvākais spēlētājs, pat pasākumu kvantitātes ziņā īsti nesanāk
Kurš tad? Patiešām no sirds interesē, jo visu laukumu netveru vēl vairāk šobrīd, kad no darbiem galvu paceļu tikai poliklīnikā vai bērnu rotaļu laukumā.
laikmetīgajam mākslas centram varbūt ir monopols uz 20.gs.2.puses "kritiskās teorijas" apgabalu. Kimam ir sava teritorija, (komerc)galeriju sfērai - savējā; muzeji šādi un tādi; personīgās studijas šādas un tādas; atsevišķiem powerkuratoriem (Kalniņai, Šteimanei) - savs loks; neformāļi un pagrīdnieki arī kuļās pa saviem punktiem, tāpat kā kolekcionāri un viņu galmi. Pa ārzemēm klejojošie elementi, kas ar vienu kāju te, ar vienu - citur vispār.. Lokālā ekosistēma ir gana daudzveidīga un Ribocas pirmais izlaidums ir kultūrkoloniālisma paraugstunda. Domāju, nākamās biennāles būs labākas (labas), bet šai ir kontekstuālas āža kājas. Darbi savukārt normāli - kā jau teicu: ērts un patīkams formālisms.
+++
Es arī ceru, ka nākamajā biennālē mācīsies no kļūdām