laikmetīgajam mākslas centram varbūt ir monopols uz 20.gs.2.puses "kritiskās teorijas" apgabalu. Kimam ir sava teritorija, (komerc)galeriju sfērai - savējā; muzeji šādi un tādi; personīgās studijas šādas un tādas; atsevišķiem powerkuratoriem (Kalniņai, Šteimanei) - savs loks; neformāļi un pagrīdnieki arī kuļās pa saviem punktiem, tāpat kā kolekcionāri un viņu galmi. Pa ārzemēm klejojošie elementi, kas ar vienu kāju te, ar vienu - citur vispār.. Lokālā ekosistēma ir gana daudzveidīga un Ribocas pirmais izlaidums ir kultūrkoloniālisma paraugstunda. Domāju, nākamās biennāles būs labākas (labas), bet šai ir kontekstuālas āža kājas. Darbi savukārt normāli - kā jau teicu: ērts un patīkams formālisms.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}