katrs savādāks, daudziem, arī man, trūkst tik smalka radara, lai uztvertu introvertu raidītos aizveries signālus. bet vispār pasaule ripo tev pretī, skat, šur tur, kādam bez iepriekšējas sarunāšanas piezvanīt, jau ir noziegums.
Kā tad sarunāt, ja nedrīkst zvanīt? ;)
man briesmīgi nepatīk runāt pa telefonu, arī ar tuviem cilvēkiem. Un ļoti reti sastopos ar sapratni šajos jautājumos - es nesaprotu, kāpēc jāzvana, ja informācija/jautājums labāk uztverams un risināms rakstiski?
O jā, šis, jā, pilnīgi pievienojos un saprotu. Esmu veiksmīgi izdresējis cilvēkus uzrakstīt jebkurā IM jautājumu, vai var piezvanīt, ja tik ļoti vajag, pārējos zvanus pamatā ignorēju. Visa rezultātā vairāk par vienu - diviem nedēļā arī nesaņemu. Zvanīšana ir kaut kāda totāla bezkaunība, kas liek pamest visu, ko tu esi darījis, lai nekavējoties pievērstos kādam, kam šķiet, ka viņi to ir nez kāpēc tagad pelnījuši.
Jā! Šajā sakarā izteikti neciešama cilvēku suga ir tie, kuriem uzraksta, bet kuri arī attiecībā uz rakstiski menedžējamiem jautājumiem tērē savu un tavu laiku telefona sarunās ar viņiem.
tāpēc, ka runāt ir divreiz ātrāk nekā rakstīt, var nolasīt sarunas biedra intonāciju, kā arī ir vienkāršāk kaut ko sarunāt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}