tas ir kā - vīra vecāku mājās?
nē, vīra dzīvoklī. Mēs dzīvojam ļoti atsevišķi
Ā, nu tas tiešām ir priekš manis jauns modelis, kad dzīvo atsevišķi ar aktuālo vīru, nevis kaut kādu bijušo vai nākamo :)
"...un mēs esam pāris, jo ārā ir ziema.." :)
Oho. Tas tiešām ir ļoti moderni, varētu būt pirmā reizie, kad dzirdu par tādu kārtību.
ō, pirmie reālie cilvēki! atkrīt strīdi par mājas soli un romantika var uzgavilēt :)
Ideālais modelis, nudien.
ouu!! kā bija? un kas tālāk?! :)
norm, padzērām aliņu, uzpīpējām :D
starp citu, man Romā bija dīvains sapnis par ciemos braukšanu pie Tevis - aizbraucu un mēs atkal bijām vidusskolnieces kaut kādā metafiziskā nozīmē - ne tajā, kurā jāiet uz skolu. Un man pie Tevis bija jāiet caur kaut kādu veikalu, jālien pa kaut kādu šķirbu sienā/durvīs
es kaut kādā mērā pilnīgi noteikti vēl esmu vidusskolniece.. :D nu piesakies, atradīsim tev izlienamu šķirbu :)
apprecēties, neizmēģinot ilgstošāku ikdienas un sadzīves dalīšanu ar konkrēto personu – piedod, bet neesmu drošs, ka..
Kāpēc māņticība? Elementāra loģiska piesardzība. Romantika un viss pārējais – tas, protams, ir burvīgi un tādā garā, bet sava deva racionalitātes un viegla egoisma arī neskādē. Manuprāt, nav nekas slikts attiecībām pieiet arī tā auksti – testēt, taustīties, visu ko izmēģināt, lai saprastu, der šitais materiāls vai nē. Protams, ir, kad nostrādā arī "kā būs, tā būs", bet tad tā iespējamība uz izdošanos tomēr ievērojami sarūk, ja nav iziets trial periods.
Lai gan hrenzin, mūsdienās visādi dzīvo. Varbūt nav vairs svarīga saprašanās mājassolī un galvenais kopā uzpīpēt un aliņu iedzert.
Atvaino par ziņkārību, bet jūs dzīvojat vienā un tajā pašā pilsētā? Mums ar Lāga Dzīvesbiedri arī reizēm sanāk tādas attālinātas attiecības, bet tas saistīts ar atstarpi starp pilsētām.
mēs jā, vienā pilsētā, tikai katrs savā Daugavas pusē :)