Es domāju, ka žurnālistu zināšanas par ķīmiju nav īpaši plašas, un kaut kas varētu būt pazudis tulkojumā.

Taču galīgi izslēgt ideju par hlorogļūdeņražiem arī nevar, jo tas nemaz tik mazticami. Vislielākais neticības moments ir pašā faktā: kāda mārrutka pēc kādam vajadzēja dienu iepriekš šajās telpās nogādāt hloroformu?

Bet citādi lietas šķiet tīri ticamas. Hloroforma bīstamā koncentrācija ir 900 ppm. Nezinu, kāds ir hloroforma gāzes blīvums, bet lai to radītu ar kādiem pāris litriem varētu pietikt vidēja izmēra telpā. Pieņemot, ka tas bija sajaukts ar kādu viegli degošu šķidrumi (benzīnu?) un ieliets kādā lielākā traukā, tad viss varēja notikt, kad šis šķidrums aizdegās. Nu jā, protams, kopā ar citiem produktiem, kas droši vien padarīja degšanas produktus vēl indīgākus. Jautājums, protams, ir kāpēc lai kāds to darītu. Bet Ukraina var būt absurda un haotiska vieta. Fakts, ka tur bija izraisījušās sadursmes, bet vietējā milicija neko nedarīja un ļāva konfliktam pieaugt, izraisa daudz lielāku izbrīnu nekā visas ķīmiskās analīzes.

(Reply to this) (Thread)

Var gadīties visādi, un tīri teorētiski, sarēķināju, ka ar vienu litru hloroforma, tam pilnībā iztvaikojot, neeksistējot nekādai ventilācijai vai vējam, bīstamo tvaika koncentrāciju var nodrošināt 309 kubikmetros telpas. Lieta, par ko galīgi neesmu drošs, ir jautājums, vai hloroforms, ja to sajauc ar kādu degošu vielu, galīgi nenomāc tās degtspēju. Ne pārlieku rūpīgi meklējot informāciju, uzdūros vien dažiem žurnāliem, kas nav man pieejami, kā arī hloroformu saturošu maisījumu MSDS, kurus es nekādi neesmu spējīgs atzīt par nopietni uztveramiem dokumentiem (mans viedoklis par tiem būtu atsevišķa ieraksta cienīgs, bet slinkums, slinkums...). Nez, ja uznāks galīga garlaicība, varbūt pamēģināšu pats padedzināt šādus tādus hloroforma maisījumus, un ja līdz tam nonākšu, protams, informēšu par rezultātiem, bet apsolīt šādu eksperimentu neņemos. Kaut vai tas aspekts, ka hloroforms, dažādu radikāļu (kas nodrošina degšanu) ietekmē var izdomāt pārvērsties fosgēnā, mani dara bažīgu. Kas uz lietu attiecas - fakts, ka tajā pašā fosgēnā var pārvērsties praktiski jebkurš dedzināts PVC izstrādājums, manī arī izraisa tās lielākās aizdomas, jo iespēja, ka ēkā ir kaut kas no PVC darināts, ir nesalīdzināmi lielāka par iespēju, ka kāds pāris dienas pirms ugunsgrēka ēkā ietūcījis hloroforma pudeles. Kā arī, no tīri prakstiska viedokļa, grūti iztēloties, ka telpā, kas pildīta ar dūmgāzēm, cilvēki varētu būt izdzīvojuši, ja ne tas hloroforms - atgādināšu, ka tā pati tvana gāze, kuras rašanās ugunsgrēkā ir ļoti varbūtīga, to pašu, ko 900 ppm hloroforma, var izdarīt jau 400 ppm koncentrācijā, un augstākā koncentrācijā ir būtībā garantēti nāvējoša.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Droši vien koroneri pēta mirušo plaušu un asins sastāvu. Ja būtu vienkārši nosmakuši dūmgāzēs, tad asinīs ir skābekļa bads. Bet ja skābeklis vēl asinīs ir pietiekami, tad noindēšanās ir lielāka varbūtība. PVC degot rodas arī kvēpi, un tiem būtu jāpaliek plaušās lielākā daudzumā, nekā ja tā ir kāda gāze.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Rakstā gan bija minēts, ka hloroforma pēdas atrastas tieši "gruvešu un pelnu ekspertīzē", savukārt par bojā gājušajiem teikts vien tas, ka tie nav miruši "no augstas temperatūras". Tā kā, vismaz mēdijos lasāmajā stāsta versijā visi pierādījumi izklausās stipri nekonkrēti.
Kas uz kvēpiem attiecas, tie var rasties no ļoti daudziem materiāliem, kas sastopami ikdienā, un to atrašana ugunsgrēkā mirušu cilvēku plaušās nebūtu pārsteidzoša, nedz arī izslēgtu vai apstiprinātu kādu no notikušā versijām (vismaz kvēpu kā tādu atrašana, bez smalkākas to analīzes).

Katrā ziņā, laikam jau jāgaida kāds apdeits par šo notikumu - kā nekā, solīts, ka tiks piesaistīti ārvalstu eksperti rūpīgākām analīzēm. Varbūt viņi arī būs rūpīgāki analīžu rezultātu paziņošanā.

(Reply to this) (Parent)

Nu kādēļ jūs visi ķīmiķi nevarētu ņemt un sadraudzēties? Cik sanācis iepazīties ar analītiķiem, man viņi patīk gandrīz tik pat ļoti kā tu. :)

(Reply to this) (Thread)

Lieta tāda, ka sintētiķi visai bieži krata dūres aptuvenā analītikas spārna virzienā, un purpina kaut ko tādu, kā "ak, šie analītiķi, nevar normāli noanalizēt vielu", attiecībā uz analīzes apstākļu piemeklēšanu vai laiku, kas vajadzīgs analīzes veikšanai. Savukārt analītiķi nereti krata dūres pret debesīm (jo viņi ir pirmajā stāvā, un mēs - augstākos), un pukojas, ka "šie sintētiķi, nevar normālas vielas mums nest, un allaž grib kaut kādus īpašus analīzes apstākļus". Un šajā procesā visnotaļ nekaitīgi tiek izlikts tas, kas sakrājies uz sirds ikdienas darba neveiksmju rezultātā. Līdz ar to, tas netiek (vismaz pilnā apmērā) izlikts uz citiem ļaudīm. Tā ir tāda kā sintētiķu un analītiķu emocionālā simbioze. :)

(Reply to this) (Parent)

ķīmiķ', tu joprojām esi dikti kruts, lai arī neesi vairs dzimtajā rajonā & citur baigi neraksti (I think?!)

gal'nais, koderus neheito, k :))