nu nav jau tik drūmi par to medicīnisko lietošanu, es dekriminalizāciju atbalstu ne tikai tagadnes iemeslu dēļ (lasīt - recreation & broadening creative perspective), bet arī, raugoties uz nākotni. esmu pārliecināta, ka tad, kad man vai kādam tuviniekam sāksies veselības problēmas, kuras var uzlabot ar dārzā izaudzētu puķi, es vēlēšos, lai mani neviens nesoda par to, ka es šo puķi izaudzēju un lietoju vai dodu lietot tuviniekam.

gluži vienkārši tāpēc, ka, ja man kaut kas sāp, es daudz labprātāk paostu vai apēdu kādu puķi, kura paša rociņām un mīlestību izaudzēta piemājas dārza zemītē, nekā dzeru baltu bezpersonisku tableti, kura nākusi no laboratorijas.

un, protams, jāpiekrīt, ka zināšanu par dažādiem šīs lietas aspektiem mūsu valstī trūkst. izglītot, izglītot, izglītot.

Skaidrs, ka nevienas zāles nav panaceja. Tas arī skaidrs, ka vairums marihuānas legalizācijas atbalstītāju nedomā par aktuālām medicīnas problēmām, bet vienkārši grib ķert kaifu.

Domāju, ka kritiķi arī iebildīs, ka šaurais pielietojums ir tāpēc, ka marihuānas aizliegtā statusa dēļ ir maz pētījumu. Vispārīgi pretsāpju līdzekļi medicīnā ir ļoti svarīga kategorija. Ibuprofēns un paracetamols ir tikai pret relatīvi vieglām sāpēm, un šajā aspektā šīs zāles ir mazāk svarīgas. Kodeīns skaitās jau augstāka klase, bet bez receptes to pārdod tikai mazā devā, jo adikti reizēm uzsēžas uz tā. Opioīdi kā morfīns utml. jau ir pret ļoti stiprām sāpēm un palliatīvi, kā vēzis vai ļoti nopietna operācija, infarkts u.c. Kaut kas mazāk adiktīvs, bet vidēji spēcīgs līdzeklis būtu diezgan noderīgs daudzos gadījumos.

(Reply to this) (Thread)

Aizliegtais statuss savu lomu, protams, spēlē, taču tas nav akmenī cirsts - zinātniskiem pētījumiem vairākās valstīs ir iespējams legāli iegūt gan marihuānu, gan atsevišķus no tās izdalītus savienojumus. Tiesa, šis pasākums gan jau ka saistīts ar papīru blāķa aizpildīšanu, īpašu prasību izpildi u.c. birokrātiskajām izklaidēm, taču kopumā - gana izdarāms. Man drīzāk liekas, ka pielietojumu ievērojami ierobežo tās blaknes (tās pašas, kuras kaifa meklētāji uzskata par pamatiedarbību). Ja kādai substancei, kuru pārbauda konkrētam medicīniskam pielietojumam, ir narkotiskas un/vai psihotropas, halucinogēnas utml īpašības, tad tām jābūt Patiešām Lieliskām Zālēm, lai tieši šīs substances lietošana būtu attaisnojama. Un, cik nu sanācis lasīt kādus apskatrakstus, vairumā jomu, kur marihuāna pārbaudīta, rezultāti, ja vispār kaut cik pozitīvi, tad ir stipri pieticīgi. Tas, savukārt, mazina pētnieku vēlmi veikt šādus pētījumus. Galu galā, ja reiz jāiegulda laiks nepieciešamās dokumentācijas sakārtošanai, tad pētāmajam objektam jābūt patiešām daudzsološam, lai no rezultātiem būtu kaut kāda jēga, un atskaitot jau manis pieminētos (un arstniecībā lietotos, līdz ar to salīdzinoši labi izpētītos) efektus, marihuāna īsti nepavelk līdz tādam statusam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Visi klīniskie pētījumi ir riskanti, bet vislielākā motivācija tos uzsākt ir iespējas potenciālās zāles pārdot. Ja zāles ir kontrolēto narkotiku sarakstā, tad tās pārdot ir sarežģītāk – tās ir īpaši jāglabā un jāatskaitās gan ārstiem, kas izraksta attiecīgās receptes, gan farmaceitiem, gan ražotājiem. Skaidrs, ka pārdošanas apjomi šādām zālēm būs minimāli, un daudz mazāki nekā lētajam bezrecepšu ibuprofēnam. Paredzēt pētījumu rezultātus iepriekš ir grūti, bet, manuprāt, potenciāls tām uzlabot daudzu cilvēku dzīvi ir diezgan augsts. Ne jau caurmēra tīnim, bet, piemēram, tiem, kas cieš no neiroloģiskajām sāpēm utml.

Starp citu, kaifa meklētāji pamatā nemeklē blaknes, bet to pašu efektu, kas ir zāļu pamatiedarbība, tikai varbūt stiprākā mērā. Pēdējā laikā kaifa ķeršanai daudzi izmanto arī antidepresantus. Es pieļauju, ka arī ar marihuānu daudzi pašārstējas no depresijas. Kā jau ar visām zālēm, pašārstēšanās ir riskanta, un cilvēkiem nevajadzētu to darīt. Tomēr tieši aizspriedumi par mentālo veselību arī ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki tik bieži pašārstējas nevēlamā veidā – ar alkoholu vai narkotikām.

(Reply to this) (Parent)

oo, paldies par rakstu, man jau izsenis krīt uz nerviem visi tie nenormāli kaislīgie zāles aizstāvētāji, kas to ceļ kaut kāda megabrīnumauga statusā

Mhm. Un arī, mani piemēram pārāk ļoti baida zāles saistība ar psihozi. Gan no pētījumiem, gan arī pazīstami cilvēki, kam attīstījās šizofrēnija pēc ilgstošas zāles pīpēšanas, kas sākās jau ap 11, 12 gadiem.