Visi klīniskie pētījumi ir riskanti, bet vislielākā motivācija tos uzsākt ir iespējas potenciālās zāles pārdot. Ja zāles ir kontrolēto narkotiku sarakstā, tad tās pārdot ir sarežģītāk – tās ir īpaši jāglabā un jāatskaitās gan ārstiem, kas izraksta attiecīgās receptes, gan farmaceitiem, gan ražotājiem. Skaidrs, ka pārdošanas apjomi šādām zālēm būs minimāli, un daudz mazāki nekā lētajam bezrecepšu ibuprofēnam. Paredzēt pētījumu rezultātus iepriekš ir grūti, bet, manuprāt, potenciāls tām uzlabot daudzu cilvēku dzīvi ir diezgan augsts. Ne jau caurmēra tīnim, bet, piemēram, tiem, kas cieš no neiroloģiskajām sāpēm utml.

Starp citu, kaifa meklētāji pamatā nemeklē blaknes, bet to pašu efektu, kas ir zāļu pamatiedarbība, tikai varbūt stiprākā mērā. Pēdējā laikā kaifa ķeršanai daudzi izmanto arī antidepresantus. Es pieļauju, ka arī ar marihuānu daudzi pašārstējas no depresijas. Kā jau ar visām zālēm, pašārstēšanās ir riskanta, un cilvēkiem nevajadzētu to darīt. Tomēr tieši aizspriedumi par mentālo veselību arī ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki tik bieži pašārstējas nevēlamā veidā – ar alkoholu vai narkotikām.

(Reply to this) (Parent)