Vakar, blandoties pa Daugavas otru pusi, ne tikai iztraucējām pārīti, kurš domājās atradis vientuļu vietu nekurienes vidū Daugavas krastā, bet arī nosoļojām gar izcili neglīto ēku blakus Radisonam. Es pat ielāgoju dižā arhitekta vārdu, kuru diemžēl šobrīd atkal aizmirsu. Bet visu cieņu - kaut ko tik neglītu ir jāprot izdomāt. Un tas karkass no rūsējošā metāla plāksnēm - līdz tam vajag aizdomāties! Dārza būdas gigantisks variants. Un tās plāksnes nokrāsot vispretīgākajā zilganzaļajā krāsā, kādu vien var iedomāties un mēģināt iestāstīt, ka šai krāsai un blakusesošajai Daugavai vajag radīt jūras sajūtu... Esmu vienkārši mēma aiz šausmām par kārtējo arhitektūras brīnumu Rīgā.