Ķērpis ([info]kjeerpis) rakstīja,
@ 2006-05-19 12:02:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tad, kad tu cilvēks mazliet, mazliet, pavisam netverami sāc cerēt, ka viss būs labi. Pavisam, pavisam mazliet jau sāk šķist, ka varbūt uzradīsies arī spēks priekš tik grūtas nodarbes kā dzīvošana, tad allaž uzrodas kāds, lai pateiktu, ka viss ir pilnīgā dirsā. Un mana nelaime ir tā, ka tam nu gan es vienmēr esmu gatavs noticēt.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kjeerpis
2006-05-19 12:35 (saite)
Kad cilvēks atrodas uz ledus, un knapi turas kājās, tad gribas, lai citi, ja ne palīdz, tad vismaz lai negrūstās.
Bet ne gluži man par mani kāds kaut ko, bet par dzīvi. Nu, gribas ticēt, ka dzīve nav tik sūdīga kā man šķiet. Tāpēc negribas klausīties apgalvojumos, ka ir.
It kā pašai nebūtu bijis brīžu, kad pat sīkums var no it kā līdzsvara izsist :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heartstripper
2006-05-19 12:40 (saite)
Tā nav lielība, bet fakts, ka nu jau sīkumi no līdzsvara neizsit. Varbūt uz sekundi, bet ne vairāk. Rūdījums varbūt, nez.. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjeerpis
2006-05-19 12:56 (saite)
Tagad. Bet ir taču bijis, kad neesi tik stabils. Man kaut kā nav izdevies līdz tai stabilitātei vēl izaugt. Man pašalik vēl cikliski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heartstripper
2006-05-19 13:17 (saite)
Kā tad - visādi i bijis :))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?