Kad cilvēks atrodas uz ledus, un knapi turas kājās, tad gribas, lai citi, ja ne palīdz, tad vismaz lai negrūstās.
Bet ne gluži man par mani kāds kaut ko, bet par dzīvi. Nu, gribas ticēt, ka dzīve nav tik sūdīga kā man šķiet. Tāpēc negribas klausīties apgalvojumos, ka ir.
It kā pašai nebūtu bijis brīžu, kad pat sīkums var no it kā līdzsvara izsist :)