Rotājies ar mazliet iesauļotām snovborda brillēm un vispār klasisiko slēpotāja iesauļojumu - brūns zods, balts kakls - esmu atpakaļ.

Un izsecināju, ka 10 dienās es pēc dzimtās puses itin nemaz nesāku ilgoties. Man ir aizdomas, ka es tomēr esmu no tiem, kas varētu dzīvot jebkur. Ja vien nebūtu mans iedzimtais ne-talants uz valodām.

Bet tas jau varbūt tādēļ, ka Latvija man šobrīd asociējas vienīgi ar problēmām, jau pēdējā naktī sapņos šīs bija klāt. Bet 10 dienas par tām nedomāt bija vērtīgi, tas nu gan.