Un atmiņa!
Man ir ģeniāla atmiņa!
Es skaidri un gaiši atcerējos, ka šodien 11:20 esmu pierakstījies pie ārsta.
Taču visu centīgi modināts, es izlēmu tomēr paskatīties un atradu uz galda lapiņu, kur rakstīts 10:20. Pa galvu, pa kaklu aizskrējis līdz ārstam, dzirdu paziņojumu, ka tik tiešām man tur bija jābūt 11:20.

Un tā vienmēr.
Uz sonogrāfiju, kas 16:00, es ierodos 13:00.

Pie ārsta 17:20 es ierodos 16:20. Paskatos blociņā, ieraugu, ka esmu stundu par ātru. Pēc ārsta aicinājuma es pat izlienu ārā paskatīties, vai tiešām tur nav kāds ķērpis, un tad eju atpakaļ, kautrīgi pastāstīt, ka principā jau es esmu ķērpis. Jo tik tiešām tomēr esmu atnācis pareizajā laikā.

Es nezinu, ko es sadaru darbā, bet mana galva jau sen nav kaut kas tāds, kam kaut mazliet varu uzticēties.