Ķērpis' Journal
|
|||||||||
| Thursday, October 2nd, 2008 |
|
||
|
Laikam naudas par daudz. Vispirms kaudzi ar čekiem aizmirsu apdrošinātājam aizsūtīt un nu jau viņiem par prieku 3 mēneši ir pagājuši. Tā nu es pazaudēju kādus 20 latus. Vakardien atcerējos, ka man taču bija kaut kādas dāvanu kartes un vienai laikam bija termiņš 30.09. Bažīgs ķeksēju ārā no somiņas nelaimīgās kartes - kā tad, vienai tik tiešām termiņš svaigi kā aiztecējis. Labi, ka tai, kas Ls 5. Bet takš vienalga kādu polšiņu būtu varējusi nopirkt. Un tām, kas 10 latu vērtībā termiņš ir šodiena. Vai es to līdz darba dienas beigām atcerēšos? |
||
|
|
|
||
|
Un atmiņa! Man ir ģeniāla atmiņa! Es skaidri un gaiši atcerējos, ka šodien 11:20 esmu pierakstījies pie ārsta. Taču visu centīgi modināts, es izlēmu tomēr paskatīties un atradu uz galda lapiņu, kur rakstīts 10:20. Pa galvu, pa kaklu aizskrējis līdz ārstam, dzirdu paziņojumu, ka tik tiešām man tur bija jābūt 11:20. Un tā vienmēr. Uz sonogrāfiju, kas 16:00, es ierodos 13:00. Pie ārsta 17:20 es ierodos 16:20. Paskatos blociņā, ieraugu, ka esmu stundu par ātru. Pēc ārsta aicinājuma es pat izlienu ārā paskatīties, vai tiešām tur nav kāds ķērpis, un tad eju atpakaļ, kautrīgi pastāstīt, ka principā jau es esmu ķērpis. Jo tik tiešām tomēr esmu atnācis pareizajā laikā. Es nezinu, ko es sadaru darbā, bet mana galva jau sen nav kaut kas tāds, kam kaut mazliet varu uzticēties. |
||
|
|
|
||
|
Un es jau varētu paķiķināt par sevi un nosaukt par sklerotisko cirslīti, un pabrīnīties, cik gan aizmāršīgam jābūt cilvēkam, kurš otrdien nezin, kur lai klīst 3 stundas no semināra beigām līdz kursu sākumam, bet neaizdomājas, ka tas kā reiz būtu īstais brīdis ieiet veikalā un izpirkt dāvanu kartes, jo īpaši situācijā, kad tik daudz ikdienai nepieciešamie sīkumi ir iztukšojušies un nobeigušies. Bet tā sajūta, ka esi kaut kāds gultnīšu mehānisms, kurš ir izdilis un izjucis, nav nekāda sirdij tīkamā. Un mēģini ik pa laikam sabakstīt tās sastāvdaļas pa vietām, bet, ievietojot vienu lodīti vietā, tūlīt pat izsprūk nākamā, un redzi, kā viss slīd un jūk un pats izšiepies uz visām pusēm, nespējot neko savākt kopā kaut uz īsu brīdi. |
||
|
|
Ķērpis' Journal
|
|||||||||||