Ķērpis ([info]kjeerpis) rakstīja,
@ 2008-09-20 01:51:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Un pie visām ķezām vēl man tik trūka izkristalizēties apjausmai, ka arī manas attiecības ir liekamas pie "nožēlojamajām attiecībām". Nu, ne kā tās, par kurām padomāju, priekš kam cilvēkam tādas vajadzīgas. Bet. Ir ļoti daudz kas, ar ko samierināties neesmu ar mieru.

Un es tā biju atsākusi uzticēties.

Un es to arī ņēmu vērā, domādams par savas dzīves mainīšanu. (Pats vainīgs, uz citiem jau nu nevajadzētu paļauties, tas arī nav pareizi. Bet tāda aizmugures sajūta dod drošības sajūtu. Bet, ja aizmugure sāk izrādīties spēcīga kā vārīts spageti..)

Vispirms veselība. Tad vēl šis. Tā arī palikšu, kur esmu, čibinoties pa papīriem valsts iestādēs, jo nu man tā īsti spēka nepietiks. Un drosmes. Tā jau man vispār 2 pilieni vien ir, tie jau ātri izkūp gaisā.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kjeerpis
2008-09-20 18:00 (saite)
Paļaušanās uz to, ka ar otru var sarunāt kaut ko un tiks izdarīts kā runāts (nu, tas par visādiem ikdienas sīkumiem), paļaušanās uz to, ka palīdzēs ķezās, ja varēs, un galu galā neaizdzersies tieši tad, kad otrs slims, tas jau pats par sevi, un grūti, ja tā nesanāk.
Bet paļauties tādā mērā, ka tā otra esamība/neesamība ir viens no faktoriem sadūšoties mainīt savā dzīvē kaut ko vai nesadūšoties, tas jau laikam ir par daudz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?