domas izskan klusumā........

Nu, neplēs to kvēpu! Smags rifs: to kvēpu!

Šī doma izrietēja no vairāku domu virknējuma, kurus es nemēģināšu aprakstīt, bet es iedomājos, ka tam vajadzētu būt īpašam prāta stāvoklim, lai uzstādītu kādam mentālu diagnozi. Un es te nedomāju komentārus soctīklos, bet medecīnas profesionāļus. Tā gandrīz vai ir delūzija pati par sevi. Šis varētu būt līdzīgi kā pārliecība, ka tu vari pacientam ar zāģi atgriezt vaļā krūškurvi, lai veiktu dzīvību glābjošu sirds operāciju, tomēr līķus mēs esam graizījuši un procesu dokumentējuši jau vairākus gadu simtus, kamēr mentālās veselības zinātne ir relatīvi jauna. Kā es te nesen minēju, to pašu serotonīnu mēs esam atklājuši krietni nesenāk kā dažādas zāles, tai skaitā tādas, kas bijušas domātas garīgo kaišu ārstēšanai. Šis ir tāds interesants mirklis, kad mēs dvēseles mokas vairs nemeklējam dziedēt pie priestera, tai pat laikā apzināmies, ka mēs te darām diezgan lielu minēšanu. Un ja mēs to apzināmies, tad tai ir jābūt īpašai sajūtai kādam pateikt - tev, cilvēk, vajadzētu darīt šādi, lai mazinātu garīgās eksistences mokas.

Katram gadījumam minēšu, ka tas ir labi, ka mums tagad ir psihiatri, psihologi un psihoterapeiti, un viņi tiešām spēj daudziems civēkiem arī palīdzēt. Mums biežāk pietrūkst cilvēku, kas spēj pieņemt lēmumus, kā to, kas katru dzīves epizodi izlauž caur eksistenciālām šaubām. Un tomēr cilvēkam, kas spēj reflektēt par dzīves sarežģīto dabu, vajadzētu būt jocīgai sajūtai, kad kādam ir jādod dzīves pamatus ietekmējošs padoms. Tādā piezemētākā versijā nesaistītai ar garīgo veselību, ir diezgan iespaidīga atšķirība, vai tu cilvēkam iesaki atrast jaunu darbu, vai doties kaut kur karot, lai tur atrastu savu dzīves jēgu. Man ir sajūta, ka psihiatru diagnozes vairāk līdzinās otrajam scenārijam.

Kaut kādā sakarā nejauši man lentā parādījās informācija par Kibbes tipiem (tā tika radīta, lai palīdzētu sievietēm ar dažādiem skaistuma tipiem veidot savu tēlu tā, lai maksimāli akcentētu savu skaistumu).

Palūdzu ChatGpt uztaisīt manu vērtējumu un tas man atbildēja, ka es esot Teatrālais Romantiķis - ļoti sievišķīgs tips, bet ar nelielu dramatisma akcentu. Palasīju to aprakstu un sapratu, ka jā - veiksmīgākie mani apģērbi ļoti atbilst tiem apģērbiem, par kuriem es esmu saņēmusi visvairāk komplimentu un kuros esmu jutusies visvairāk es pati. Un tas, ko neiesaka vilkt, patiešām man izskatās briesmīgi - piemēram, oversize apģērbi, sportiskie apģērbi un apavi, gludas frizūras.

Jūlija Burdā izskatās, ka varētu būt visai daudz apģērbu piegrieztņu, kas man varētu likties interesantas. Gribētu atkal sev kaut ko uzšūt, jo modē īpaši daudz no tā, kas man piestāv, nav. :( Vienīgā bēda, ka man trūkst iemaņu šūšanai ar elastīgiem audumiem (vienpadsmitajā klasē, kad es pabeidzu labus šūšanas kursus laukos) vēl tādu elastīgo audumu īsti nebija, tāpēc man nav pieredzes, kā ar tiem apieties. Tad elastīga bija tikai trikotāža un to tad šuva ar overloku. Kaut kad meklēju meistarklases šūšanai ar overloku, bet kaut kā nesakrita īsti laiki. Bet varbūt būt jāpamaklē vēl.

Vakar noķēru līdaciņu tā uz pieciem kiļiem, 84 cm gara, U viņu laivā ar rokām ievēla.

Poll #21753 Dress Code
Open to: All, results viewable to: All

Ko man labāk ņemt līdzi uz Amsterdamu?

Tiem, kuriem ir pieejama Nebula, tur ir vai būs doķeņu sērija par narenēm, un pirmā viena epizode ir par LSD. Un lai gan doķeņu par LSD netrūkst, šinī ir diezgan daudz par mūziku un LSD ietekmi uz to, kas ir mazliet atšķirīgs skatījums uz tēmu no tā, kas dominē publiskajā telpā šobrīd. Nav tā, ka es pilnīgi neko nezinu par psihodēlisko roku un tā laika mūziku, bet es esmu mazliet uncultured swine, un neko vairāk kā "maggot brain" un "lucy in the sky" nosaukt tā īsti nevarētu. Nu lūk, šis ir diezgan neslikts crash course.

Piemēram, es no skolas laikiem atceros cilvēkus, kas fano par OG Pink Floyd ar Syd Barrett. Un lai gan deviņdesmito bērniem nav sveša sex drugs and rock'n'roll glorificēšana, un daudzi no melomāniem jau studiju laikos bija švītiņi, kas ciena viskiju un cigārus, kopumā viņi bija un ir diezgan taisni zīmuļi. Esmu drošs, ka viņiem līdz pat šai dienai ir kaut kāds jocīgs priekšstats, ka Syd Barrett bija sikc shit, bet īsti nav līdz galam nojausmas, ko un kāpēc. Vēl es neko daudz nezinu par Beach Boys, un man viņi ir asociējušies ar balto amerikas vidusslāni. Izrādās, tur arī ir ko parakt. Lai vai kā, man šis viss šķiet interesanti. Varbūt kādreiz es Melomanjakos būšu noderīgs, kad būs jāatpazīst veci onkuļi no sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem. Pirmdien viktorīnas abas atbildes mani pārsteidza.

https://nebula.tv/polyphonic/drugs

https://www.youtube.com/watch?v=NaW-gbVj2iE

Vakar pirms gulētiešanas ieziedu savas vecās, labās, vienīgās baltās botes ar Vanish bagātīgā daudzumā. Un aizmirsu nospiest "start" veļasmašīnai...
Šorīt atcerējos.
Tagad turu īkšķīšus, lai botes neizjūk pavisam. Mums taču kopā bija jābrauc uz Amsterdamu! Jau pirmdien!

Mēs pārsvarā saspringti ņemamies par kaut kādām lietām, ko uzskatām par svarīgām, jo būtu kaut kā stulbi, ja mēs te rosītos ne par ko. Un es nesaku, ka tā ņemšanās ir bezjēdzīga, bet ir vērts vairāk embreisot absurdumu, un mazāk visu aizlāpīt ar "svarīgumu".

Soundreku aizlienēju no kāda seriāla.

https://www.youtube.com/watch?v=dyUhQlpnKKc

Es esmu raganā.

Sapratu, ka man atkal skapī trūkst drēbju svinīgiem pasākumiem. :( Eh, Mosaic, kā man tevis pietrūkst.

Labprāt iegādātos kaķu barību ar Krakovas desas garšu. Bīnei šī gaļas izstrādājuma smarža totāli liek zaudē prātu.

Trampa ģimenes locekļiem Albānijā ir viens kontraversāls nekustamā īpašuma attīstības projekts. Ja Trampa ģimenei, protams, vispār ir kāds nekontraversāls attīstības projekts. Albānijas gadījumā tas ir mazliet līdzīgs mūsu Riga Waterfront projektam, tikai papildus tam tur vēl ir runa par roņiem, flamingo un pelekāniem. Es saprotu, ka miljardieru apziņas stāvokļi mums ir nesasniedzami - viņiem visiem ir kāds postapokaliptiskais bunkurs ar kaviāra krājumiem simts gadiem. Es nedaudz spēju saprast to mantkārības momentu parastos mirstīgajos, un kaut kādu pārliecību par to, ka labklājība uz citu rēķina ir kaut kāds neizbēgams dabas likums cilvēku sabiedrībā. Ko es nespēju saprast, ir gatavība uzņemties atbildību par neatgriezeniskām pārmaiņām apmaiņā pret mazliet greznāku mājokli un glaunāku auto. Caurmērā cilvēkiem ir izteiktas kaut kādas patriotiskas jūtas, savas tēvzemes skaistuma cildināšana, un cēlas vīzijas par savu pēcteču nākotni, kuri izjutīs dziļu pateicību un cieņu par to, ko tie būs saņēmumši mantojumā. Tai pat laikā tur ir kaut kāda aklums par to, ka visus ūdeņus nav iespējams sasmelt atpakaļ. Bet varbūt es vienkārši pārvērtēju to spēju saredzēt saikni starp savu rīcību un tās sekām, un tur nav nekādas gatavības uzņemties atbildību, tur ir banāls analogs situācijai, kad suns ar maitu zobos mūk no saimnieka, un jūtas kā veiksminieks par savu atradumu, un absolūti to nesaista ar turpmākām vizītēm pie vetārsta, antibiotiku kursu, un caureju nedēļas garumā. Ja pēdējais, tad nu gan radības kronis.

Izrādās, kā tagad nav iespējams pasutīt, lai piegadā alu uzreiz uz mājām, jāgaida sešas stundas. Tā nu vienas alus bundžaa vietā es tagad esmu iztrejtarējusi puspudeli mājas aveņu vīna, ko nopirku Bīriņos. Tā kā es nedzeru īpaši bieži, jūtos viegli noreibusi.

Čatā ar brāļiem pateicu, kā esmu ar mieru esošajam izraisītajām piemineklim, lai tikai tas būtu uzlikts. Bet viens brālis grib papildus rotājumus, otrs grib vispār pārtaisīt. Kaut viņi par mūsu dzīvo mammu rūpētos tikpat cītīgi kā par to pieminekli.

Bet nevienu nevar izglābt, ja viņs negrib tapt izglābts. Tāpēc mammai, visticamāk, tā arī nāksies dzīvot bez siltā ūdens turpmāk. Ja viņa visas savas vēlmes izsaka tikai divatā ar mani, tad nu tā ir viņas izvēle.

What is this game and who designed it?
https://m.youtube.com/shorts/2NBMmdJRjuw?ra=m

Šodien vienkārši atguvu enerģiju vienatnē. Pamazām atgriežos pati savā ādā.

Pēc nedēļas vecākajai brāļa meitai izlaidums devītajā klasē- kā skrien laiks. Diez, ko tagad dāvina uz izlaidumu? Es biju domājusi aploksni ar naudu un skaistu kartīti. Bet varbūt tomēr vēl papildus arī kādu grāmtu? Bet tas tajā gadījumā, ja tikšu no darba, viņai izlaidums piektdienā desmitos. Agrāk taču izlaidumi bija sestdienās, kopš kura laika tos rīko darba dienās? Tāpat tās eglītes ar obligāto vecāku piedalīšanos darba laikā? Kurš strādājošais vecāks vispār uz tādām tiek?

https://www.okultura.lv/lv/pasakumi/gimenes-diena-ogre-2026/

Mūsdienās laikam jebkuru frizieri, kas spēj sajaukt bļodiņā krāsu ar attīstītāju, sauc par koloristu? Vai zināt kādu, kurš/kura patiesi spēj piemeklēt cilvēkam ideālo matu toni (tā lai turpināt krāsot var arī mājās pats)?