domas izskan klusumā........

Teenage Sex and Death at Camp Miasma bija mazliet negaidīta pieredze. Bet ja es būtu zinājis, ka šī filma ir no tā paša režisora, kas radīja I Saw the TV Glow, es jau laicīgi zinātu, kur es iesaistos.

Bija tāda pārraide "Ar dziesmu pa dzīvi". Mans, piemēram, blogs, varētu saukties "Ar pretpelējuma līdzekli pa dzīvi". Pdējās 3 dienās esmu apstrādājusi 4 istabas - ne visas uzreiz un ne viscaur, protams, bet pa drusciņai, pa drusciņai vien...
Vēl man ir tāds Karcher rokas putekļsūcējs, kas ārkārtīgi izskatās pēc baltvīna pudeles. Roka taisni pati pastiepjas...

Vai man vienīgai lapu pūtēju radītais troksnis liekas vienkārši drausmīgs? Un trakākais, ka tas ir visur - pie manas majas pūš vismaz divas-trīs reizes katru dienu, atgriežos darbā - tur aiz loga arī pūš...

Man jau vairākas nedēļas raustās kreisās acs plakstiņš. Kādreiz arī tā ir bijis, bet kaut kad sen, aizmirsu, ko es darīju, lai tas pārietu.

Daži noveco kā vīns. Daži noveco kā piens.

Sestdien, kad vēl braucu uz veco dzīvokli pabeigt tīrīšanas darbus, pirms tam iegāju kafejnīcā un pasūtīju sev kafiju un ābolmaizi. Un nekādi nevarēju saprast, kāpēc man to ābolmaizi nenes. Izrādās, ka es esmu pasūtījusi tikai kafiju, bet ābolmaizei pajautājusi tikai cenu.

No piektdienas man ir paredzēts atvaļinājums, ceru, ka līdz tam laikam paspēšu izdarīt visus darbā sakrājušos uzdevumus. Tad būs jāaiziet pie ārstiem saistībā ar veselību. Vajadzētu uztaisīt arī trīs dienu badošanās tūri veselības nolūkos.

Mani kaut kā ļoti sajūsmina jaunais Fontaines D.C. albums. Varbūt viņš mani atgriezīs atpakaļ pie šāda veida mūzikas. Un lai gan šī dziesma izlec uz pārējo dziesmu fona, es nevaru beigt klausīties arī duetu ar Rosalía. Esmu viņu noklausījies visos man tehniski iespējamajos veidos. Vaibos šī dziesma man nez kādēļ atgādina Sinatras un Hāzelvuda vasaras vīnu.

https://www.youtube.com/watch?v=JxS3kEhO4zk

Kairiša jaunāko veikumu brīžiem bija grūti skatīties, bet man šķiet, ka tā nav slikta zīme. Skaidrs, ka filma nebija plakana latviešu sportistu glorificēšana, lai gan ir mēģināts noķert arī kādu feel good momentu. Mazāk priecīgā ziņa ir tāda, ka pēc dažām dienām jāsecina, ka filma nav atstājusi nekādu paliekošu nospiedumu sajūtās, un (pat) uz Oskariem tēmēt man šķiet ir dusku jocīgi. Kārlis, protams, malacis, un savus laurus laikam jau ir plūcis, un vēl bez unikālajiem vēsturiskiem nospiedumiem latviešu kino, par pārējo mēs varam arī nomierināties. Mums gan tagad ir tētuks Kulbergs, gan jau Oskarus viņš nokārtos, lai mēs nenokāptu no Straumes pacilātības viļņa. Pēdējais bija ironija, ja nu gadījumā tas jāpasaka skaļi.

Jaunais Fontaines D.C. ļoti labi izklausās no blakus istabas. Tāda kā tāla balss no pagātnes.

Kur lai internetveikalā meklē melnbaltu džemperi? Pie baltiem vai melniem? Vai varbūt pie daudzkrāsainiem džemperiem?
Nekā tamlīdzīga. Izrādās, ka melnbaltus džemperus jāmeklē pie krēmkrāsas džemperiem!

Viens savdabīgs veids, kā savā prātā flagot AI mūzikas saturu, ir piefiksēt, ka dziesma strauji un negaidīti beidzas. Ne tā, ka dzīviem māksliniekiem tā negadās, bet tās ir tā netipiski. Man jau pēc albuma vāciņa bija aizdomas, bet pēkšņā dziesmas apraušanās lika nočekot. Tidal par laimi arī marķē AI saturu. Jāiet mekēt iestatījumi, lai izvāktu pavisam.

Tā īsti man gribas izmest laukā tikai dažas grāmatas - skaņu inženiera rokasgrāmatu angļu valodā, ko nopirku kaut kad ļoti sen un mēģināju lasīt un saprast, kā man sagriezt to savu basģitāras skaņu.
Bet lielu daļu no tā es tomēr vispār nesapratu un vispār - man reāli patīk spēlēt, bet tā mocīšanās ar basģitāras skaņu bija traka. Un tagad jau, domāju, ka viena daļa tur ir morāli novecojusi un es šaubos, ka jebkad to lasīšu. Otra grāmata ir kaut kādi latīņu teicieni. It kā jau pat interesanti - var ieskatīties un tā. Bet nu paliela, man viņu laikam kaut kad vecākais brālis uzdāvināja. Trešā ir Latvijas Rokmūzikas klasika. To mans jaunākais brālis uzdāvināja, jo viņš gribēja, lai es par to interesējos, mani gan tā grāmata atstāja visai vienaldzīgu.
Viņš vispār man mēdza dāvināt dāvanas ar mērķi - sporta cepuri un volejbola bumbu - lai es kļūtu sportiskāka (jāpiezīmē, ka manā dzīvē ir bijuši brīži, kad es eju uz sporta zāli regulāri vingrot, atšķirībā no viņa), tad bija kaut kāda grāmata kaut kādā mežonīgā kapitālisma stilā, kur bija pamācības, kā visiem pārgrauzt rīkles konkurencē un kļūt veiksmīgam. Man gan liekas, ka pārgraužot visiem rīkles, tu veiksmīgs nekļūsti, bet attopies līķu kaudzes vidū un ja tev pēkšņi kas notiek, tev pat nav neviena, kam palūgt palīdzību.

No one has swagger like big chocolate

Ja kādam ir interese - te var nopirkt biļetes uz to koncertu kopā ar Jāni Lūsēnu, kuram mēs ar kori gatavojamies.
https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/179692

Man brālis kādreiz kaut kādā lietoto mēbeļu veikalā, kur tirgoja mēbeles no Vācijas, nopirka superīgi labu viesistabas mēbeļu komplektu - sēžamdīvānu ar koka karkasu un diviem tādiem pašiem krēsliem, turklāt koka detaļas bija liektas, tāpēc nebija nekādu risku satraumēties uz asiem stūriem. Tagad tas komplekts stāv laukos - bēniņos, jo dīvāna spilveni ir nolietoti un vajag tos atjaunot, bet šobrīd tā viņam nav aktualitāte.

Ja es varētu atrast ko līdzīgu sev, tas būtu ideāli, bet laikam jau tagad vairs tā īpaši nav tādu mēbeļu veikalu, kurā varētu mēģināt nomedīt šāda veida pērles? Kādreiz Rīgā bija Ķīpsalā, bet tagad kaut kur ir?

Sapratu, ka man laikam patiktu apaļš ēdamgalds, kuru būtu iespējams pagarināt. Un vēl man patiktu ērts atpūtas krēsls, kuram līdzās stāvētu stāvlampa. Tad es varētu tur ērti ieritināties un kaut ko tamborēt vai šūt un fonā klausīties kaut kādu audiogrāmatu, piemēram.

Labi, aizsapņojos, jāaiziet pēc kafijas un jāķeras pie darbiem. Veiksmīgu Jums visiem dienu, mīļie!