Atpakaļ 20

1. Apr 2020

Nosaukums ģimenes ārsta praksei

Draugi vēlas palīdzību, lai izdomātu nosaukumu ģimenes ārsta praksei.

Meklējumus sarežģī tas, ka vārdam jāsākas ar "ai".

Vai ir kādi ieteikumi? Šī ir iespēja atstāt savu nospiedumu pasaulē.

31. Mar 2020

Šešas ūdenspiles.

Engelberts Anğelis. Nāku no laikiem, kad kala akmenī.

Mazliet par karantīnas un uztura sekām. Disklaimers: šis nebūs aizraujošs stāsts ar sižetu.

Tātad, ja tev nav pieejami visi Rīgas teikaveji, ēšana prasa diezgan daudz laika un disciplīnas. Ja tu mazliet aizstrādājies, tad nemanāmi pienāk vakars ar milzīgu bada sajūtu. Ar bada sajūtu tikt galā nav pārāk sarežģīti, sarežģītāk ir vienā ēdienreizē uzņemt vajadzīgo kaloriju daudzumu, ja nākamajā dienā ir paredzēts treniņš.

Grupu treniņi, protams, šobrīd nenotiek, bet kaut kā mēs risinām šo jautājumu distancēšanās apstākļos. Sen tā nav bijis, bet es atkal nodzīvojos līdz ģībšanas stadijai. Baltas lūpas, sašaurinātas acu zīlītes, viss kā pienākas, vienīgi iztiekot bez pašas ģībšanas. Man ir lieliska zombiju bilde, ar kuru gan es nedalīšos. Mazliet mainot grandiozos treniņa plānus, tomēr izvilku stundu fiziskas slodzes, pēc kuras pavadīju kādas 20 minūtes guļot uz zemes, mēģinot palikt pie samaņas. Es te nelielos, vienkārši iezīmēju situāciju.

Jaunums bija šīs pieredzes sekas. Sajūta ir mazliet kā pēc saindēšanās ar pārtiku, tikai bez vemšanas un citiem pretīgiem fizioloģiskiem procesiem. Savukārt neskatoties uz relatīvi nelielo slodzi, muskuļi sāp tā, kā kāds būtu mani sitis ar slotaskātu. Normālā situācijā kaut kaut kādas muskuļu sāpes man parādās aiznākamajā dienā. Ja es pareizi saprotu bioķīmiskos procesus, tad muskuļiem jau bija uzturvielu deficīts, bet es vēl uzgāzu tam visam pa virsu slodzi. Iespējams svara zaudēšanai tas ir labi, bet vispārējai fiziskai formai visdrīzāk ir nodarīts kāds kaitējums. Minu, protams. Morāle: mazāk zemesriekstu sviesta ar marmelādi, vairāk īsta ēdiena visas dienas garumā.
Tags: ,

Bijušais kolēģis uzrakstīja, ka viņam žēl, ka nevarot mani uz teātri vai kino uzaicināt. Jūtos neērti. Vienu ziņu jau noignorēju.

30. Mar 2020

mūzikas teorijas privātstundas

Kāda ir normāla stundas likme, ar ko rēķināties par online privātstundām/konsultācijām mūzikas teorijā pamatskolniekam (solfedžo)?

Mazliet žēl, ka es neizmantoju iespēju izbraukt cauri Kambodžai. Sākās viss ar Rīgas Laika apšaubāmas izcelsmes rakstu, tad mēģinājumiem saprast, cik tad Čomskis ir uzskatāms par Kambodžas genocīda noliedzēju, visbeidzot tika noskatīta filma The Missing Picture, kas stāsta par šo visu no piecdesmitgadīgā izdzīvotāja perspektīvas. Drīz apritēs 45 gadi kopš Sarkano khmeru terora sākuma. Tas viss beidzās mazliet vairāk kā desmit gadus pirms tam, kad Latvija atjaunoja neatkarību. Un arī pirms genocīda Kambodža izskatījās tīri civilizēta vieta. Tas ir tik jocīgi, ka tas ir teju rokas stiepiena attālumā no laika distances. Būtu interesanti redzēt, kā tas viss izskatās šobrīd. Nu un tempļi un senās pilsētas, protams.

29. Mar 2020

Pārtikas piegāde ārpus Rīgas un tuvās Pierīgas

Sveiki, vēlos uzzināt pieredzi ar pārtikas pasūtīšanu internetā un tās piegādi ārpus Rīgas un tuvās pierīgas. Pagaidām atradu tikai dažus ekoveikalus, bet tie noderētu tikai tad, ja galīgi neko citu nesanāks. Atradu arī "Augļu serviss",šķiet OK, bet tur relatīvi maza izvēle.
Varbūt ir vēl kādas idejas, pieredze? Ar "Nuko" negribētu ieberzties.

EDIT 30.03.2020 : Pēc ilgām pārdomām pasūtīju no Augļu servisa, šodien salasīja pasūtījumu un solīja piegādāt rīt pa dienu. Gan jau, ka nākošreiz mēģināšu kaut ko citu, jo man garšo dažādība. Tās novadu kartes ar vietējām z/s un uzņēmumiem, kas piegādā specifiskākus vai laukos radītus ēdamos/dzeramos izskatās arī labas. Paldies visiem par atbildēm!

Spēja rūpēties par savu apkārtējo vidi un izskatu man vienmēr ir asociējusies ar labu garīgo veselību. Es pat īsti nezinu, cik daudz man tas ir ieborēts bērnībā, vai cik ļoti tas ir saistīts ar manis paša mentālajiem stāvokļiem. Protams, ne es pats esmu ļoti kārtīgs, ne arī man šķiet, ka mājās obligāti ir jāstaigā čībās un zīda halātā. Bet kopš tā brīža, kad es padsmit gadu vecumā tiku ārā no “koncentrācijas nometnes”, kur tavai brīvajai gribai un sajūtām nebija nekādas nozīmes, esmu novērojis savu mentālo stāvokļu cikliskumu, kad tava iekšējā pasaule nogrimst sūdos, un tai līdzi arī pasaule man apkārt. Es biju iemācījies, ka neizbēgami pienāks laiks, kad es divas dienas lūrēšu multenes, jo pat stulbākās filmas dialogiem un sižetam es nespēju izsekot, un šī nespēja mani nenormāli kaitinās. Par laimi es iemācījos savu garīgo slodzi sadalīt tā, lai vairs nepiedzīvotu šos stāvokļus, un arī nakts murgi no pārslodzes vairs nav tik bieža parādība, un tagad es māku apstāties pie pirmajiem simptomiem.

Bet tas nenozīmē, ka cikliskums ir pazudis. Pašizolācija un sociālā distancēšanās man nerada pārāk lielu stresu, jo es to pārāk labi pazīstu. Šinī laikā ir daudz mūzikas un skatīšanās ekrānā, daudz netīru trauku un viegli pagatavojama ēdiena. Pirms vegānisma manu mentālo stāvokli varēja novērtēt apkārt esošajās picas kastēs. Arī daudz laika tiek pavadīts vertikālā stāvoklī, kurā es kontemplēju par to, par cik centimetriem ir pieaudzis mans tauku slānis. Lai iezīmētu vertikālā stāvokļa nopietnību, jāmin, ka tagad es gandrīz nesēžu, un savas dienas pie datora pārsvarā pavadu stāvot. Tad pēc dažām dienām man tas apnīk, un sākas tāds kā mentālais pavasaris. Tad neizbēgami pienāk brīdis, kad es ieeju dušā, kurā es pavadu kādu stundu vai vairāk. Nav tā, ka es esmu atklājis kādas īpaši advancētas sevis kopšanas rutīnas, tā drīzāk ir tāda ūdens terapija, kur paralēli es kaļu savas jaunās un skaistās dzīves plānus. Esmu iemācījies īstermiņa plānos neiekļaut pārvākšanos uz citu pasaules malu, nopelnītus miljonus un pasaules slavu. Tagad es koncentrējos uz labu miegu, veselīgu uzturu un darbu pie savas nākotnes sešpakas. Prakse rāda, ka latiņas pazemināšana, paaugstina kopējo produktivitāti, kas nedaudz noder nākamajā reizē, kad prāts atkal nogrimst tumsā. Turpinot dzīvi mentāli veselajā stāvoklī, plānu ambiciozitāte eventuāli aug, un dzīvei parādās apvārsnis, kurā nevar ielūkoties, jo tas ir pietiekoši tālā nākotnē.

Bet dzīve, protams, ir neizbrienamu ērkšķu pilna, tāpēc neizbēgami būs rīti, kuros būs grūti pamosties, būs treniņi, kuros trūks enerģijas, būs ēdienreizes, kuras nebūs laika izbaudīt, būs vakara plāni, kas tiks atcelti dažādu iemeslu dēļ utt. Ne katra no šīm epizodēm ir traģēdija, tām ir jāakumulējas, lai es atgrieztos elles lokos. Bet reizēm kaut kas notiek arī pirmajās desmit minūtēs, kad prāts ir apskaidrojies. Tad viss cikls sākas no sākuma.

Es nezinu, vai kādam šis ir vajadzīgs, bet pagaidām es šo atstāšu publiski.

Par citu

Nezinu, tas par godu pandēmijai vai vispār, bet jūtjūbē noskatījos (vēlreiz) "Рассказы Шукшина" ar Mironovu un Hamatovu. Hermaņa virsotņu izrāde, un aktieri vispār Stradivari vijoles kaut kādas (JRT "Revidentā", ko arī pārskatīju, tomēr otrā falanga īsti nedavelk, a tie tur visi kā Berlīnes simfoniķi).
Šukšins man vienmēr bijis tuvāks par Tarkovski, patētisko Tarkovski es vairāk redzēt negribu - nu, izņemot "Spoguli".
Tāpat kā no šodienas Krievijas - Hļebņikovs, nevis Zvjagincevs.
Tāda man gaume, piezemēta.

28. Mar 2020

Narvesen

Kā un vai tagad strādā Narvesen?

27. Mar 2020

Pirms pāris dienām uzgāju tādu lietotni kā Ensemble Composer. Un esmu ļoti, ļoti, ļoti priecīga. Ar to var tās manas melodijas, kuras skan man galvā, salikt notīs un arī atskaņot kādam, lai viņš saprastu, kāda tā mana melodija ir. :) Var izdomāt otrās balsis u.t.t. Baigi forši.

26. Mar 2020

Datorserviss Rīgas centrā

Vai varat lūdzu ieteikt labu datorservisu Rīgas centrā? Portatīvais ik pa laikam pārstāj lādēties.

25. Mar 2020

Psihoanalizējoties iznāca tāds izteiciens kā salauztās sirdis kā mēmi soği. Aizvāciet savas maskas.

Alisei par runāšanos ar mani šodien

Destruktīvisma piemērs - mežā mēğināju iemest benāru zirga kakā, netrāpīju, tad mēğināju uzspļaut, lai neaizdegas, kamēr bija jānoliecas pavisam tuvu. Tinderī mani psihoanalizē no panckām ārā, cibā neko tādu neesmu pieredzējos, te viens otru glauda.

24. Mar 2020

Kad tikko pazibēja ziņas par Covid-19, bet tās nebija nekādas nopietnās, es uzplijos un iestūķēju mīļajam čemodānā paciņas ar Islandes ķērpju tēju. Biju izdomājusi, ka tad, ja nu kas - tad vismaz būs kaut kādi varianti, ko darīt, ja nu pēkšņi viņam komandējumā vīruss uzbrūk. Pēc šīs ziemas, kad ar Islandes ķērpju tēju, Alveju ar medu un dzērvenēm man diena laikā izdevās teju pilnīgi atlabt no gripas simptomiem, paaugstas temperatūras un novērst kaut kā riebīga ieperināšanos krūtīs, man šīs lietas vienmēr ir mājās. Bet vispār - šodien gribēju sameklēt - varbūt kāds Covid-19 pacients jau to ir izmēģinājis, bet nekur internetā salikumus "Iceland moss" un "covid - 19" tā arī neatradu. Ko tad tie pacienti mājās lieto?

Patīk. Manuel Garcia y Rodriguez. Man jau vienmēr patikuši dārzi.


Tags:

23. Mar 2020

Es esmu sapratusi, kāpēc vajag nodoties radošām aktivitātēm. Tās ļoti samazina stresu un panikas sajūtu. Ja izdodas ielikties iekšā kaut kādā radīšanas procesā, tas ļoti, ļoti nomierina. :)

Dakterkungs nomierināja, ka man tas esot tikai parasts vīruss. :) Bet ķērpju tējiņu tāpat padzeršu.

Marts 2020

Svētdiena Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031    
Powered by Sviesta Ciba