обои - par šodienu [entries|archive|friends|userinfo]
Scandalo Calmo

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| fffff pajautā komenti jauns labot secondhand vissvienā ]

par šodienu [27. Sep 2008|21:40]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Patlaban klausos |Óëüè - Îïÿòü Âåñíà]

ļoti patīkams atklājums vārdā Ульи, precīzāk, tā 1999. gada albums - Сидим Культурно Отдыхаем. labi iet kopā ar muskata vīnogām, kuras patlaban pamazām pazūd no šķīvja un liek domāt par rudeni.

šodien man izspruka frāze "man patīk šitā dzīvot". tā tika reģistrēta vienā ceļmalas ēstuvē uz terracinas ceļa. bija saulains, mēreni silts, terases mūsu pusē bija redzami skaisti vīnogulāji, galdā bija mozzarella, ricotta, tomāti, maize ūdens un vīns. šādos pāķu iestādījumos viss notiek tā - ieej iekšā tādā kā veikaliņā un saki, ka iepērcies ēšanai uz vietas, viss tiek salikts plastmasas šķīvīšos, un tad tu visu nes tur, kur tev labāk patīk. kvkcns bija atradusi ļoti smuku galdiņu ar skatu uz jau minētajiem vīniem. tā bija mūsu pirmā dienas ēdienreize, pl. ca. 14:30, pēc tam, kad bijām jau pabijuši vienā vīndarītavā un vispārējā piedāvājuma neuzrunāti bez liela entuziasma bijām nopirkuši tikai vienu kasti lazio shiraz.
taču mēs bijām pārliecināti, ka citur mums ies labāk. starp ēdienu šķivjiem esošais čeks uzrādīja, ka mūsu guzās pazūd nedaudz vairāk par puskilogramu mozzarellas, krietni 300g brīnummaigas ricottas, kas kopā ar maizi un tomātiem maksāja akurāt tikpat, cik viens pamatēdiens mūsu vakardienas meksikāņu restorānā. turklāt, kādu mirkli pirms šiem fiksējumiem es jau biju paguvis pateikt, ka man patīk šitā dzīvot.

pārējās divās vīndarītavās mūs diezgan dāsni mēģināja sadzirdīt, kvkzns varēja atšūties, sakot, ka stūrē, bet manī viņi uzgāja nevien dzirdīgas ausis, bet arī atsaucīgu rīkli. tāpēc labāk pat neprasiet, cik vīna pārvedām un cik tas viss izmaksāja. krietni paplucinātais dainuskapis atkal ir pilns, un vēl kastes stāv neizpakotas. pēdējā vīndarītava parasti izrādās tā labākā. tā bija arī šoreiz. nemaz nebijām to iekļāvuši maršrutā. nejauši pamanījām pa ceļam uz citām. atpakaļceļā iegriezāmies un pavadījām tajā vairāk laika, nekā iepriekšējās kopā ņemot. kā labiem kundēm mums vēl pa virsu tika iešķiņķota viena pudele viņu labākā baltvīna un tāds diezgan nopietns korķu viļķis (st.c., pat ļoti laikā un pa tēmu - mūsmāju viļķis mani jau bija pasācis liegi traumēt un kaitināt).

bez Ульи vēl viens dienas atklājums bija terracinas moscato secco versijā. līdz šim tiku mēģinājis tikai 'amabile', kas ir visnotaļ deserta vīns, kaut arī mēs līdz šim to mēdzām patērēt pie nesamudrītām zivīm (orata ar to iet labsajūtā pīkstēdama). nu, ir brīžiem tā kā jāsarauc piere un jāpaštuko, vai garša patiešām turas pieklājības robežās. ar secco šādām pārdomām vairs nebūs ne mazākā pamata. turklāt, mūsu plauktos tagad nonācis šīs disciplīnas čempions, kura etiķete ar neapšaubāmu cieņu tika pieminēta arī citās, konkurējošās vīndarītavās, kad runa bija nonākusi līdz reģiona vīnu cildināšanai un topogrāfijas izklāstam.
Linksamēramies

Comments:
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:28. Septembris 2008 - 07:25
(Link)
man vajadzētu iet pie tevis kursos "kā baudīt dzīvi"
[User Picture]
From:[info]ld
Date:28. Septembris 2008 - 14:40
(Link)
es galīgi neesmu vīnu cilvēks, bet gan alus.
man nepatīk, ka vīni ir tik skābi. un saldie ir pārāk saldi un sausie ir pārāk sausi - nu nekādā jēgā man neiet...
vienīgie vīni, kas man garšoja bija Lugano apkārtnē dzertie jaunie Merlot arī ap šito laiku pirms daudziem gadiem. pieņemu gan, ka lielu lomu spēlēja arī ceļojums kā tāds, ceļabiedri un atvadu atmosfēra.

tomēr, tomēr - tas kā visi fano un tas kā Tu raksti par vīniem - vilina tos pamēģināt. līdz ar to jautājums - vai vari kko ieteikt - kā sākt vai kā nesākt vīnot :)

P.S. iecienītākais alus - Porteris :)
From:[info]kinskis
Date:28. Septembris 2008 - 17:15
(Link)
vispār... ja tā godīgi, es par vīniem maz ko sajēdzu, sevišķi, ja jautājums ir pavērsts šādā pagriezienā. baidos, ka tā uz plakanas virsmas es diez vai ko pratīšu ieteikt. man pašam visa tā štelle ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, un izvēli katrā atsevišķā gadījumā nosaka vesels lērums kritēriju, savukārt citreiz ir kāda vārdos neformulēta iekšēja nepieciešamība, kas dainuskapī bez kādas teoretizēšanas liek izraudzīties konkrētu etiķeti un visu pārējo tad pakārtot tai. ņemot vērā, ka es mājās taisu ēst un neviena šajā procesā nejaucas (bailēs, ka es saīgšu un atteikšos no šīs labprātīgi ieņemtās mājasdarbu nišas), man vismaz šajā fāze parasti nekas nevienam nav bijis jāskaidro :)

piemēram. es nezinu, ko mājās ēdat jūs. kādas garšvielas lietojat, cik pamatīgi viss tiek termiski apstrādāts un kā pēc tam kombinēts galdā. var jau būt, ka pie konkrētā gastronomiskā stila porteris patiešām piestāv vislabāk :)

no otras puses, varam pamēģināt :) izejot no fakta, ka arī kvkzns mūsu iepazīšanās sākumā deklarēja, ka vīni viņai negaršo, bet mīļākais alus bija bauskas tumšais (diezgan tuvu porterim), uzdrošinos ieteikt kādu no sicīlijas vīniem. parastā lielveikalā visdrīzāk var nemeklēt, bet vīnu bodītēs kas piemērots varbūt arī atrastos.

piemēram, pie tāda normāla vāciešu 'braten'a, kas būtu pagatavots lakoniskā manierē ar neko vairāk kā kādiem ķiplokiem, sāli, pipariem un eventuāli rozmarīnu (kas ēdamo pietuvinātu vidusjūras stilam) vai lauru lapām, kam piedevās būtu kādi ar rozmarīnu sacepti kartupeļi, grilēti zucchini/baklažāni/lielie pipari vai vienkārši lapu salāti ar pomodoro (atkal, ieteicams nesačakarēt klāras garšas ar kaut ko lieku un pārlieku uzbāzīgu) + olīveļļa, sale-peppe, varbūt kāda svaiga bazilika lapa un svaigi izspiestas citronsulas piešprice.

lūk, pie šāda pavisam parasta ēdiena var pamēģināt Syrae no Feotto dello Jato ražojumiem.



tam ir vienreizēja garša, piesātināta, diezgan pikanta (kas teicami dod pretī tādiem diezgan kreptīgiem ēdieniem), turklāt ar pavisam negaidītu upeņu un, nedaudz vājāku, arī ķiršu noti.
vīns tiek tirgots arī caur lielajiem tirgotājiem, līdz ar to citās zemēs arī varētu būt pieejams (izņemot latviju, tur to nav iespējams sameklēt nekur).

ja pie minētā ēdiena būtu šāvis klāt porteri, visnotaļ droši varu iztēloties, ka no galda pieceltos ar domām par nāvi. vīns pavisam objektīvi sasniegto sāta sajūtu noteikti padarītu vieglāku un optimistiskāku - t.i., pēc vakariņām varētu arī domāt par došanos dejot :)

visbeidzot, brātena vietā es tomēr pie šī te vīna labāk pamēģinātu ko sicīliskāku. nu, tur trusi ar cūku pupām vai zobenzivi alla griglia / versija - šmorējumu desertvīnā ar rozīnēm un pīnijriekstiem. (kaut arī - pie pēdējā akurāt labāk ietu sicīliešu 14grādīgais chardonnay, ko šoreiz neiesaku tā iemesla dēļ, ka nepieradušiem vīnotājiem tas varētu izrādīties pārāk cieta pieredze :)


[User Picture]
From:[info]ld
Date:28. Septembris 2008 - 17:36
(Link)
es gatavoju ļoti pieticīgi. no truša, jēra un citiem man ir bail. pārsvarā cūka un vista, reizēm liellops. zivis reizēm. zinu - ļoti pliekani :/ mani ne visai tas apmierina, bet eksperimentēt neuzdrošinos gadijumam ja vienai pēc tam tas viss būs jāapēd :D

šodien vakariņās būs cepeškrāsnī cepta vista ar āboliem un turpat ceptiem kartupeļu daiviņām un burkāniem.

vīni man negaršo, jo tie ir skābi, bet man vairāk patīk drīzāk rūgts nekā skābs.

garšvielas lietoju. svaigais baziliks gan bieži iznīks pirms ir gatavs lietošanai - kaut kā neveicas man ar tā audzēšanu :/

vācu ēdieni man ar nepadodas. Tīringenas tradicionālais hīts ir klōzes ar sarkanajiem kāpostiem un brieža gaļu, kas ir arī mana dārgā feivorits, bet es esmu totāli uz jūs.

vispār gatavošana pēdējos mēnešos man ir sāpīgs jautājums. kā jau minēju vācu ēdieni man nepadodas, bet latviešu ēdieni te neiederas kaut kā. esmu kaut kur pa vidu vai nekur. uzpūteni neviens negrib ēst, pankūkas arī ne, maizes zupu arī ne etc. vienīgais letiņēdiens, kas pie mums ir labā cieņā ir sautējums. varbūt vēl kāds latviskāks salāts - pupiņsalāti vai biešu salāti vai kāpostu-burkānu. tāteikt esmu drusku apmaldījusies kaut gan ceru, ka migla sāk izklīst :)