|
28. Sep 2008|17:15 |
vispār... ja tā godīgi, es par vīniem maz ko sajēdzu, sevišķi, ja jautājums ir pavērsts šādā pagriezienā. baidos, ka tā uz plakanas virsmas es diez vai ko pratīšu ieteikt. man pašam visa tā štelle ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, un izvēli katrā atsevišķā gadījumā nosaka vesels lērums kritēriju, savukārt citreiz ir kāda vārdos neformulēta iekšēja nepieciešamība, kas dainuskapī bez kādas teoretizēšanas liek izraudzīties konkrētu etiķeti un visu pārējo tad pakārtot tai. ņemot vērā, ka es mājās taisu ēst un neviena šajā procesā nejaucas (bailēs, ka es saīgšu un atteikšos no šīs labprātīgi ieņemtās mājasdarbu nišas), man vismaz šajā fāze parasti nekas nevienam nav bijis jāskaidro :)
piemēram. es nezinu, ko mājās ēdat jūs. kādas garšvielas lietojat, cik pamatīgi viss tiek termiski apstrādāts un kā pēc tam kombinēts galdā. var jau būt, ka pie konkrētā gastronomiskā stila porteris patiešām piestāv vislabāk :)
no otras puses, varam pamēģināt :) izejot no fakta, ka arī kvkzns mūsu iepazīšanās sākumā deklarēja, ka vīni viņai negaršo, bet mīļākais alus bija bauskas tumšais (diezgan tuvu porterim), uzdrošinos ieteikt kādu no sicīlijas vīniem. parastā lielveikalā visdrīzāk var nemeklēt, bet vīnu bodītēs kas piemērots varbūt arī atrastos.
piemēram, pie tāda normāla vāciešu 'braten'a, kas būtu pagatavots lakoniskā manierē ar neko vairāk kā kādiem ķiplokiem, sāli, pipariem un eventuāli rozmarīnu (kas ēdamo pietuvinātu vidusjūras stilam) vai lauru lapām, kam piedevās būtu kādi ar rozmarīnu sacepti kartupeļi, grilēti zucchini/baklažāni/lielie pipari vai vienkārši lapu salāti ar pomodoro (atkal, ieteicams nesačakarēt klāras garšas ar kaut ko lieku un pārlieku uzbāzīgu) + olīveļļa, sale-peppe, varbūt kāda svaiga bazilika lapa un svaigi izspiestas citronsulas piešprice.
lūk, pie šāda pavisam parasta ēdiena var pamēģināt Syrae no Feotto dello Jato ražojumiem.
tam ir vienreizēja garša, piesātināta, diezgan pikanta (kas teicami dod pretī tādiem diezgan kreptīgiem ēdieniem), turklāt ar pavisam negaidītu upeņu un, nedaudz vājāku, arī ķiršu noti.
vīns tiek tirgots arī caur lielajiem tirgotājiem, līdz ar to citās zemēs arī varētu būt pieejams (izņemot latviju, tur to nav iespējams sameklēt nekur).
ja pie minētā ēdiena būtu šāvis klāt porteri, visnotaļ droši varu iztēloties, ka no galda pieceltos ar domām par nāvi. vīns pavisam objektīvi sasniegto sāta sajūtu noteikti padarītu vieglāku un optimistiskāku - t.i., pēc vakariņām varētu arī domāt par došanos dejot :)
visbeidzot, brātena vietā es tomēr pie šī te vīna labāk pamēģinātu ko sicīliskāku. nu, tur trusi ar cūku pupām vai zobenzivi alla griglia / versija - šmorējumu desertvīnā ar rozīnēm un pīnijriekstiem. (kaut arī - pie pēdējā akurāt labāk ietu sicīliešu 14grādīgais chardonnay, ko šoreiz neiesaku tā iemesla dēļ, ka nepieradušiem vīnotājiem tas varētu izrādīties pārāk cieta pieredze :)
|
|