nu nevar zināt, varbūt tu attīstītu ārkārtīgu vērību uz uzdevumu nosacījumu izprašanu!
mm klasē ir tā, ka labo atzīmju pelnītāji un olimpiāžu uzvarētāji mēdz nebūt vieni un tie paši. bet šajā lietā man vēl nav nekādas pieredzes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neiemācītos. Man ir kaut kāds mācīšanās/uztveres defekts tieši uz šo, es jau mūslaiku matemātikā zaudēju punktus, jo izlaidu (manuprāt) pašsaprotamus paskaidrojuma soļus. (tāpat arī rakstot izlaidu burtus utml) - un tas komplektā ar pretestību pret stulbām un garlaicīgām lietām. Tikai mūsu laikos šo defektu bija iespēja kompensēt ar ātrāku tikšanu pie vairāk rezultātiem. Bet šis fokuss uz procesu... tas iedzīs naidu pret matemātiku. Tur nav situācija, kur par matemātikas skolotājiem ir aizgājuši cilvēki, kam matemātiskā domāšana tik švaka, ka IT cilvēki no viņiem nesanāca?



Ir pilnīgs idiotisms vienlaicīgi mācīt vizuālo rēķināšanu (t.i. simta robežās rēķināt galvā) UN mācīt dalīt skaitli līdz pilniem desmitiem - tā ir tieši tā pati totālā atkarība no papīra, kas vertikālā rēķināšana, tikai sliktāka - jo galvas aprēķinos šitais sadalītais skaitlis aizņem papildus loģiskos soļus, bet mūsu smadzenes ir ļoti draņķīgas, bez nopietnas piepūles kļūdas sāks nemanāmi iezagties jau brīdī, kad prātā jāpatur nieka ceturtais solis. (Ar iesprindzienu laikam 6-7 bija izcili, rekordisti spēj 12 - bet arī ne ilgstoši, tas ļoti nogurdina).
Ar šito BS nabaga bērni arī vertikāli skaitīs ļoti kļūdaini - jo vertikāli skaitot ir nepieciešams paturēt dažus soļus galvā:/

Vizuālā rēķināšana IR jaunais melnais, bet vizuālā rēķināšana nozīmē, ka ieraugot 8+13 tu zini, ka rezultāts ir 21 - automātiskai jābūt rēķināšanai līdz 10 (t.i. tu vienkārši zini pēdējo skaitli saskaitīšanai/atņemšanai/reizināšanai/dalīšanai) + spēja nojaust rezultāta izmēru - t.i. bez rēķināšanas izvēlēties 8*13 atbildi starp 34, 94, 304, 194)

Garās darbības, kā viena no lietām kas jāmācās, vēl būtu OK - tas ir svarīgs solis vēlāk informātikai, pirmie algoritmi, kamēr algoritmi mācību programmā vēl nav. Ok, vieglāk darbību secību apgūt tad, kad jau ir priekšstats par algoritmiem - bet tas ir izdarāms.

Bet ne jau matemātikā 'tikai šāds pieraksts un ne savādāks'!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad ar tevi būtu švaki! es arī mēdzu lietas skatīties pa diegonāli un interesēties par uzdevumu tikai tiktāl, cik tas ir interesants manai loģiskajai domāšanai. un jā, trešklasnieka pārbaudes darbā es nedabūtu 10.

un jā, nokāršanās uz to pierakstu man likās pilnīgi lieka, bet es nemācēju to noformulēt. tā ir, ka, ja cilvēks prot rēķināt galvā, tad viņam šis paņēmiens neko nedod, jo viņš jau ātrāk ar saviem paņēmieniem sarēķina. tādā gadījumā tas gan arī neko sliktu neizdara, jo neviens i netaisās šādu ērmotu paņēmienu reāli pielietot.

skolotājus diez vai var vainot. šī ir sākumskola, kur katrs skolotājs pasniedz visus priekšmetus, un neviens nespecializējas. viņiem ir mācību programma un grāmatas, kuru uzdevumi jāpilda.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iedzen nepatiku pret matemātiku.

Ka nespecializējas... tas labi. Bet to risku 'matmātika skolā nepadevās' tiešām palielina :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cik es redzu bērnus, kas nav sākuši pirmo klasi ar zināmu zināšanu rezervi, viņiem kaut kā grūti iet. it kā - kaut gan kas tur īpašs, to visu mierīgi un ātri varētu apgūt, nemāca tur neko šausmīgi sarežģītu un viss tiek ilgi muļļāts, un bērni arī pilnīgi saprātīgi. bet skolā kaut kā maz māca, daudz atprasa. cilvēks vēl nav apguvis, kad viņam jau prasa. tā vien liekas - ja viņš nedabū ārēju palīdzību, tad skola ir nevis izglītošanas, bet atprasīšanas iestāde. un, piemēram, ja kāds mājās ar vecākiem nav apguvis pulksteni, tad skolā viņš tikai ik pa laikam par to dabū sliktu atzīmi, bet tā arī vēl 3. klasē dzīvo pulksteni lāgā nepazīdams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+ daudz, visam pāri galopā un nākamā dienā kontroldarbs :)

ne par matemātiku - visīpatnākā šī situācija ir vēsturē, jo ja nemaldos no 6. - 9. klasei tiek aulēkšiem izskriets cauri visai Pasaules un Latvijas vēsturei no akmens laikmeta līdz mūsdienām (pie kam nesaistīti, jo katrai vēsturei sava programma), lai par to pašu pēc tam skrējienu atkārtotu vēlreiz posmā 10. - 12. klase.

(Reply to this) (Parent)

Lūk! Bet es pamanu, ka tas nav tikai pamatskolās, principā skolas un pat universitātes uz šito brauc cauri. Ka tikai “nepasniegt uz šķīvīša jau gatavu”, bet rezultātā vispār tikai olu, malku un pannu iedod. Labi, ja ne vēl vistu un koku.

(Reply to this) (Parent)

turklāt mūsu skolotāja ir tāda kā dumpiniece. izrādās, otrajā klasē teksta uzdevumu risināšanā ir svarīgi ievērot skaitļu secību. ja tev jānoskaidro, cik kāju ir 3 suņiem kopā, tad mums liekas, ka var rakstīt gan 3x4, gan 4x3. bet otrajā klasē tikai viens no šiem variantiem (nezinu, kurš) ir pareizs. paralēlklasē māte matemātiķe bija gājusi virsū skolotājai, kas tas par sviestu, bet skolotāja cēli atteikusi, ja bērns šos neraksta pareizā secībā (reizinātājs un reizināmais), tad viņam nav izpratnes par reizināšanu (bērns klases labākais matemātiķis). bet mūsu skolotāja mierīgi pateica, ka var reizināt kādā secībā grib. painteresējos - šis sviests tiešām ir aktuāls tikai otrajā klasē, un tā neapgūšana neatstāj nekādus robus, jo sākot ar trešo klasi var reizināt kādā secībā grib.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Žēl, ka ar šo ierastu nevar padalīties facebokā, mēs tieši par šo visu runājam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

drīksti citēt. jeb gribi, lai padaru publisku? ok, darīts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies, atslēga svēta:)

(Reply to this) (Parent)