|
[7. Sep 2011|12:18] |
vakar nomira mans tēvs, viņam jau bija kļuvis stipri labāk, viņš staigāja pa gaiteni ar ārsti un, protams, stāstīja anekdotes, kad trombs sasodītais. |
|
|
Comments: |
| From: | jim |
Date: | 7. Septembris 2011 - 12:24 |
---|
| | | (Link) |
|
ciešs, ciešs apskāviens.
| From: | krii |
Date: | 7. Septembris 2011 - 12:33 |
---|
| | | (Link) |
|
Ai. Līdzjūtības.
From: | unpy |
Date: | 7. Septembris 2011 - 12:38 |
---|
| | | (Link) |
|
Tēvi vienmēr mirst stipri par ātru. Turies.
| From: | fjokla |
Date: | 7. Septembris 2011 - 12:38 |
---|
| | | (Link) |
|
nekad nezinu, ko pareizi teikt, droši vien, ka neko, vai līdzjūtības, bet tas jau pats par sevi un izklausās par maz, bet par anekdotēm, tas, manuprāt kaut kādā ziņā, ja reiz tā tam bijis lemts notikt, ir ļoti skaisti un cienīgi. Turies!
| From: | up |
Date: | 7. Septembris 2011 - 12:44 |
---|
| | | (Link) |
|
pat nezinu ko tādos gadījumos ir pareizi un labi teikt. jūtu līdzi. tiešām.
From: | divi_g |
Date: | 7. Septembris 2011 - 14:15 |
---|
| | | (Link) |
|
Līdzjūtības :(
Līdzjūtības un virtuālais skāviens:(
| From: | smille |
Date: | 7. Septembris 2011 - 15:07 |
---|
| | | (Link) |
|
Klusu, klusu jūtu līdzi
Mana vislielākā līdzjūtība. Apskauju. | |