Trash panda

one day, one day I will accept that nobody cares and I will sell everything and just fly to a random Europe destination and just walk.

viena kaut kāda samērā randoma sieviete man raksta reizi nedēļā, lai uzaicinātu uz vienu ballīti. es katru reizi gribu, bet man katru reizi nesanāk. šodien sapratu, ka rīt tomēr jāiet, jo citādi beigs aicināt taču. bet man vispār gribētos ar to sievieti kaut kā iedraudzēties.

citās uk ziņās. tas sniegs un sals ir sapisis diez gan pamatīgi dzīvi. ne tikai es notizlojos un nokritu un esmu ar milzu zilumu un uzplēstu roku. šodien vienkārši piezvanīja no bodes un pateica, ka nevedīs manus groceries. no, we're not rescheduling, we don't even know if we're delivering tomorrow. vilcieni tā sapisti, ka netiku uz Anmas jōgu. viss konkrēta bēdu leja. slidena, pie tam.

prah ziņās varu pateikt, ka TrakZ atrakstīja, ka grib, lai es dzīvoju.

otrās prah ziņās ar skumjām secināju, ka Editoru gigs ies secen. ne tikai tāpēc, ka sold out, bet tāpēc, ka nesanāk lidot uz to datumu (lai noķertu last minute offers from people who can't make it), jo jobanas skolas brīvdienas vienmēr sadārdzina visas biļetes līdz vājprātam. tā, ka skatos uz cenu paundos un rodas sajūta, ka viņi sajaukuši valūtas un tas vispār ir krōnās.