Trash panda

sāk rasties sajūta, ka neviens mani nelasa :D nu neko, laikam jau anyway rakstu vairāk sev anyway. un huiņu totālu :D (tikai vot, par Semagic un bižutērijas atjaunošanu tiešām gribējās zināt)

runājot par (huiņu). mani reizēm mulsina cilvēki, kuri iet uz darbu, lai būtu sociāli.
bet tad tā padomāju un atcerējos, ka arī man bija korporatīvais periods dzīvē kādu gadu, vai kaut kā tā. katru dienu gāju uz ofisu, pēc tam dzēru ar kolēģiem, gāju uz korporatīvajām ballītēm, draugojos ar kolēģiem un visa dzīve ap darbu vien grozījās. un tad kaut kā uzradās dzīve ārpus darba. labāka dzīve, piezīmēšu.

bet citiem... jau gadiem arī sociālā dzīve ir darbā. un tas tik dīvaini. nē, es pārfrāzēšu, dažiem vispār pārsvarā visi draugi, kuri viņiem ir, ir no ofisa.
un ir tādi cilvēki, kuriem vispār draugi ir tā brīža kolēģi. nomainot darbu, nomainās viss draugu loks.

nē nu, nav jau tie kolēģi slikti vai nepareizi, tādi tīri norm ļaudis. bet kaut kā liekas, ka korporatīvā dzīve tomēr nav gluži tas, uz ko es personīgi tiecos.

vispār atrast sev yoga mat ir aizņēmis jau kādas pāris stundas mana laika (nu ok, man te vēl daži čati fonā un mazliet vēla darba). un so far esmu tikai arvien vairāk sevi apjucinājusi. (eco / pvc / +towel / +linen, kā man saprast?) (UPD.: ok, there is a wikiHow page on how to choose a yoga mat :D)
bet zināms ir tas, ka esošais mat ir pilnīga huiņa un pēc iespējas ātrāk jānomaina pret kaut ko jēdzīgu.

citās ziņās, tas, ka pēkšņi ir uzradusies cīņubiedre, kura modina visādas patīkamas sajūtas, neattur mani būt par mani. kas ir gan labi, gan ne tik, pie tam vienlaicīgi.