Fluffball atnāca pasēdēt pie manis uz sōfas. paglaudīju un pastāstīju viņai, ka viņa ir mazs un mīļš kaķītis. tagad man ir pilna seja ar fluff. un nav tā, ka es būtu ar seju bāzusies kaķītim virsū.

which leads me to a strange thought. kāpēc cilvēkiem patīk ņemt rokās kaķīšus?

es, piemēram, tā nedaru. Fluffball konkrēti nav pieradusi būt rokās hjūmanim. viņa arī īsti klēpī nelien, bet reizēm paguļ uz vēdera man. nemēdz arī pīties pa kājām. nemēdz arī skrāpēt human flesh, ja vien nav kāda ārkārtas situācija. toties katru vakaru atnāk pie manis migā, pamīļoties, nolikt mani gulēt un, kad es jau miegu ciet, tad iet savās svarīgajās kaķīša darīšanās. es esmu viņas favourite slave un mums ir ļ omulīga dinamika.