update about the date with the local woman:

tā sieviete tā arī pazuda. uz mēnesi. nu neko, man ta kas. man te pašai savi visādi ahtungi notika, dzīve iet uz priekšu, fruit salad, jāiet iet, nātru lauki, Tábor, Dresden, tādas lietas. paguvu totāli par viņu aizmirst. vakar viņa atsūtīja ziņu, tur nananā, čaukāiet. nepaguvu uz to vēl atbildēt (jo O_O), pienāk nākamā ziņa, ka vispār viņa jūtas slikti, ka ghostojusi mani un tā negrib darīt, vai mēs varam pa telepurķi parunāt drusku. te man jau atiet O_O un pāriet uz *eyeroll*. I mean, mēs izdzērām vienu kafiju, she doesn't owe me anything. bet nu, kad darbi drusku atslāba, atļāvu piezvanīt, let's just get it over with kind of a thing. un zaja, ja? *facepalm*
zaja iznāca man no skapja kā... hetero! viņai tomēr neinteresējot sievietes un tas viss esot bijis kļūda. un viņa drausmīgi atvainojās, ka ghosted me. un jūtoties baigi slikti, jo tā taču nedara. un vispār. es tur pārsvarā klusēju un ļāvu viņai runāt. teicu, ka it's ok. un beigās viņa tā kautrīgi teica, ka vispār jau mēs tik tuvu dzīvojam, ka, ja es gribot, moš mēs kā friends varam hang out. pasmējos un teicu, ka protams. tad tur kaut kā neveikli sanāca ar sarunas nobeigšanu, man liekas, ka viņa bija ekspektējusi vairāk manas līdzdalības šajā sarunā, bet nu, dude, meh.

citās ziņās, biju paredzējusi šodien dienu pa mājām, bet tur ārā esot atkal puslīdz cilvēcīga temperatūra, tāpēc laikam jātaisās un jāiet tur. varbūt ne gluži uz karnevālu, bet izstaigāties pa rajončegu, uzpildīt savus antihistamīna krājumus.

sapnī toties gāju staigāt viena pati pa kaut kādu Prāgu un Tábor krustojuma pilsētu. pamodos un sapratu, ka savā ziņā mans moving tomēr ir tik ļ end of an era, ka bail, ka viss pārējais sabruks tam līdzi.