pēkšņi būšana atklātai nav mokoša piespiešanās. gaidu vakarus, jo vakaru sarunas. visādas sapņainas domas. un tas viss mani atradis tieši tad, kad eju cauri milzīgām gan iekšējām, gan ārējām pārmaiņām. equal parts of hope and dread (kā dzied BirdPen radošais kolektīvs).

jo nupat jau sāk palikt bail gandrīz par visu. sākot jau ar moving. tas tiešām nāk arvien tuvāk. kad iedomājos par visām lietām, kuras vēl jāizdara, drusku sāku smakt. trakākais jau ar to kaķalopu vispār.

bet nu jā. viss pēkšņi kaut kāds tāds equal parts of grumpy and alive.
atliek tikai nopūsties un darīt.