vispār nesen sapratu, kad tad, kad es rakstu dzejoļus, es konkrēti uzpūšu no mušas ziloni un dzejolī ir dramatiska emocija. un tad es nolieku nost savu notepad nost un mans emociju orgāns atkal atslābst. un man pa galvu maisās pāris rindas, kuras gribas uzrakstīt, bet es nevaru saņemties. jo tad man būtu jāuzpūš tās emocijas un tas konkrēti biedē.

citās ziņās, pamodos no tā, ka darbos atkal nelaimītes. tagad sēžu un gaidu (pārmaiņas pēc nav spineris, ir tikai bultiņa), kad tas tur notiks, lai varētu paskatīties spineri un tad sākt testēt.

ak jā, tas, ko es tur pāris ierakstus agrāk ierakstīju, nav īsts dzejolis, bet tikai rindiņu konspekts no viena cita.