man ir īpatnējas attiecības ar ēdienu un ēšanu. bet es nepārspēju Voldiņa eksistenciālismu.

vispirms, Voldiņam pohuj, ja bļodiņā jau ir pārtika, tur mājbiedrs var būt atstājis bļodiņu ar kaudzi piebērtu kaut vai. nē, kaķītim vajag, lai pieber jaunu. citādi badastreiks.
tad Voldiņu vajag paglaudīt. tad viņa aiziet pie bļodiņas un eksistenciāli tajā blenž, pārmaiņus skatoties uz mani. paglaudu vēl. tad viņa saņemas un sāk lēnām un negribīgi ēst. tad atkal apstājas un eksistenciāli blenž bļodiņā. tad uzēd vēl. tad padodas un iet dzert.

un tā vairākas reizes dienā.

P.S. šodien ārā ir +18, gāju ārā staigāt bez jakas un bija karsti un forši. zilas debesis, spoža saule, zaļums visapkārt un tā.