Pamodos no tā, ka ļoti sagribējās skūpstīties.

Sapratu, ka vispār laikam jāmet miers tai Marlīnes būšanai. Ne mums ir laika, ne viņai ir spēka ar mani satikties. Bet skūpstīties ta gribas. Man liekas, ka pavasarī, kad viss šitas sākās, es biju tā, kurai nebija jaudas, kura negribēja pieskārienus, kura vispār nevienu tuvumā negribēja laist. Un tad Marlīne pamazām tomēr tika manā privātajā telpā. Un tagad ir rudens. Esmu pamodusies svētdienā pus7 no rīta un gribu skūpstīties.