Atzīšos, kaut arī šogad savu dz d tiešām gaidu, ir sācies parastais pre pizdjets galvā. Nu, drāma, drāma un vēlreiz drāma. Dramakvīns nevaid miris un es nekad nepieaugšu. Eksistenciālā krīze un viss tas arī. Bezmaz kāpt kalnā un dzīvot alā. Tāda tā pirmā jūlija puse parasti ir.

Vēl sapratu, ka mazkaķi nevar pārvākt uz citu valsti. Mazkaķim ir pārāk bail no visa. And I mean - visa. Viņa nepārcietīs procesu.