Kā inženieris vai zinātnieks (cik nu labs vai pat galīgi nekāds), es kalpoju cilvēkiem, lai tiem būtu ko ēst, jumts virs galvas, ğimeniskā drošība un terapijas veselībai. Un to varēšu darīt un darīšu (un ar prieku un pateicību), lai kāds būtu Cēzars un lai kā sauktu manu tuvāko.

No šāda skatījuma brīnos, kāpēc Hermanis trako? Vai tad viņa māksla nav priekš cilvēkiem?