Pasaule ir kas vairāk par punktu kopu. Starp punktiem ir ceļi, starp ceļiem virsmas, starp virsmām izplatījumi. Attēlojumi, attēlojumi starp attēlojumiem, simpleksu struktūras. Ir jārunā homotopisko tipu valodā, lai aptvertu. Mēs dzīvojam ∞-groupoīdā, resp., šķiedrainā telpā. Un tas ir brīnišķīgi.

Ja māksliniece raksta par savu nabu vai Effective Altruism speciālists cīnās par garneļu labklājību, tad viņai tas var likties neizturami svarīgi un garneles patiešām dzīvo vienā stresā, bet ar to tiek pārrauts ∞-dimensionālais Indras tīkls vai Mistiskā Miesa. Un rodas ievainojums.

Tikai retumis Pravieši un Domātāji ir pacēlušies šajā esības līmenī un norādījuši virzienus. Cilvēkus tas gan pievelk, gan arī biedē. Bet, ja runā spēcīgā valodā, tad pasaule ir gan neparasti briljanta, gan arī skaidra.